Leonardo da Vinči – renesanses ģēnijs

Leonardo da Vinči (Leonardo da Vinci, 1452 - 1519), iespējams, vispilnīgāk sevī iemiesoja renesanses laikmeta Vispusīgo cilvēku - viņš bija gan zinātnieks, gan izgudrotājs, gan gleznotājs, tēlnieks, arhitekts un mūziķis vienā personā. Turklāt vēl apveltīts ar šarmantu iznesību un labu humora izjūtu - īsta sabiedrības dvēsele, kas, protams, labvēlīgi ietekmēja arī viņa māksliniecisko karjeru. Tikai, pilnībā sevi ziedodams augstajai mākslai un zinātniskajiem atklājumiem, Leonardo da Vinči tā arī nekad nenodibināja ģimeni un palika vientulis.

Leonardo da Vinči dzimis kādā ciemā netālu no Vinči pilsētiņas, kas, savukārt, atrodas 25 km attālumā no renesanses laikmeta mākslas centra - Florences. Tādējādi jaunā talanta mākslinieciskā veidošanās bija saistīta ar Florenci, kur da Vinči sākumā mācījās Florences tēlnieka un gleznotāja Andreas del Verrokjo darbnīcā, vēlāk iestājās gleznotāju cunftē, bet attīstījis talantu līdz pilnībai, izveidoja pats savu meistardarbnīcu.

No Leonardo mācekļa gadiem saglabājusies glezna ar nosaukumu "Pasludināšana", gleznota ap 1473. gadu, kad jaunais mākslinieks tikko bija pārsniedzis divdesmit gadu vecumu. "Pasludināšanā" atainots sižets no Jaunās Derības, kurā eņģelis Gabriēls jaunavai Marijai dara zināmu, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu. Kompozīcijas risinājumā vēl jūtama neatraisītība, statiskums, taču tai pat laikā tās uzbūvē jau pielietota lineārā perspektīve - šķietamā priekšmetu lieluma samazināšanās, palielinoties attālumam no skatītāja. Jau šajā agrīnajā darbā izceļas Leonardo da Vinči īpašā spēja precīzi attēlot smalkas detaļas. Redzams, ka lilija, kas atrodas eņģeļa rokā, tapusi pēc rūpīgām šā simboliskā zieda (lilijas zieds simbolizēja jaunavu Mariju) studijām.

Savas dzīves laikā da Vinči uzgleznojis ne vairāk kā 25 darbus, no kuriem tikai 10 ir saglabājušies līdz mūsdienām. Salīdzinot ar citu dižrenesanses meistaru atstātā radošā mantojuma apjomu, da Vinči desmit gleznas liekas pavisam nieks, tomēr ne ar ko nevar salīdzināt tās mākslinieciskās kvalitātes, kas vērojamas šajos nedaudzajos darbos.

Vēl viens Leonardo da Vinči agrīnais gleznojums ir "Madonna ar ziediņu", kas pazīstams arī ar nosaukumu "Benuā Madonna" (1478). Arī šajā darbā izpaužas da Vinči spēcīgais individuālais rokraksts - Dievmātes tēla atveidojumā mākslinieks atteicies no 15. gs. itāļu meistariem raksturīgās smalku detaļu izstrādāšanas, un visu uzmanību pievērsis tieši emociju - mātes laimes un mīlestības precīzai attēlošanai. Lai pilnīgāk spētu parādīt to trauslumu un spēku vienlaicīgi, kas vieno māti un bērnu, - da Vinči figūras modelējis ar īpašu iejūtību, reizē tās izvietodams gandrīz pa visu gleznas plakni.

1482. gadā Leonardo da Vinči no Florences pārcēlās uz Milānu, lai darbotos Milānas hercoga Lodoviko Sforcas dienestā. Leonardo da Vinči Milānā nodzīvoja no 1482. - 1499. gadam un šis laiks mākslinieka daiļradē ir pats radošākais...