Leonardo da Vinči un "Džokonda"
Zinātnieks, izgudrotājs, gleznotājs, tēlnieks, arhitekts, filozofs, teologs un mūziķis vienā personā. Turklāt vēl apveltīts ar šarmantu iznesību un labu humora izjūtu īsta sabiedrības dvēsele, kas, protams, labvēlīgi ietekmēja arī viņa māksliniecisko karjeru. Tikai, pilnībā sevi ziedodams augstajai mākslai un zinātniskajiem atklājumiem, Leonardo da Vinči tā arī nekad nenodibināja ģimeni un palika vientulis. Dzimis ciemā netālu no Vinči pilsētiņas, kas, savukārt, atrodas 25 km attālumā no renesanses laikmeta mākslas centra – Florences, līdz ar ko tālākai mākslinieka karjerai tas bija milzīgs pluss. Leonardo da Vinči mira 1519. gada 2. maijā Ambozē [Amboise]. Tobrīd viņam bija 67 gadi, un viņa veselības stāvoklis jau tajā brīdī nebija lielisks, jo jau kopš 1517. gada viņam bija paralizēta ķermeņa labā puse. 1519. gada 23. aprīlī Leonardo uzrakstīja savu Pēdējo Vēlēšanos. Leonardo da Vinči pēdējā atdusas vieta ir Sv. Hūberta Kapela, kas atrodas Ambozes karaļa pils teritorijā. Sākotnēji da Vinči tika apglabāts pašas pils sirdī San Fiorentino klosterī. Pēc baznīcas un pils daļējas nopostīšanas Leonaro da Vinči mirstīgās atliekas tika pārvietotas uz Sv. Hūberta Kapelu [Chapel of St. Hubert]. Mākslinieka gleznojumiem vienmēr raksturīgs formu apjomīgums, kas panākts, pateicoties ilgstošām gaismēnu gradāciju studijām (sfumato) un prasmīgam krāsu lietojumam.
[Citēts no: Meisons E. LEONARDO DA VINČI. Pasaules izcilākie mākslinieki. R.: Zvaigzne ABC, 1997.]
Ap 1503. gadu kāds bagāts florencietis vārdā Frančesko del Džokondo piedāvāja Leonardo uzgleznot viņa divdesmitsešgadīgās sievas Monas Lizas portretu.
[Citēts no: LITERATŪRA. MĀKSLA. Universāls palīgs skolēniem. R.: Juventa, 1997.]
