Lieldienu salas akmens galvas

Vairāki pētnieki tagad izvirza ne tikai hipotēzes par Amerikas sakariem ar Eirāzijas un Āfrikas iedzīvotājiem, bet ir pārliecināti par seno inku sakariem ar Klusā okeāna lieldienu salu un Polinēzijas ciltīm un pat par cilvēku migrāciju no Dienvidamerikas uz Polinēziju. Mūsdienu norvēģu pētnieks Tūrs Heijerdāls pierādīja praksē šādu pārokeāna braucienu iespējamību.Viņš izvirzīja gandrīz fantastisku hipotēzi, ka noslēpumainajiem akmens tēliem milzīgām cilvēku galvām Lieldienu salu arhipelāgā ir eiropeiska vai Tuvo Austrumu izcelsme. Sākotnēji tradīcija būvēt megalītiskus akmens tēlus pāri Atlantijas okeānam izplatījusies Amerikā no Eirāzijas, bet indiāņi savukārt to ieveduši klusā okeāna salās. (Valdis Klišāns,Vēsture vidusskolai,1.daļa)

Savādās statujas Lieldienu salā klusājā okeānā šķietami sargā neauglīgo, kailo zemi. Šī nomaļā sala, kas atrodas 3700 km uz rietumiem no Čīles, savu nosaukum ieguva 1722.gadā, kad tieši Lieldienu svētdienā tās krastā izcēlās pirmie eiropieši. Daudzās iespaidīgās statujas jeb moai uzcēla Lieldienu salas vietējie iedzīvotāji par godu saviem mirušajiem virsaišiem. Lielās galvas tika izcirstas no vulkāniskā akmens un, iespējams, atvilktas no karjera uz koka veltņiem vai sliecēm. Tās veidotas laikposmā no 1000.gada līdz 1600.gadam. Statujas pētījuši daudzi zinātnieki, taču visi to noslēpumi vēl nav atminēti.

Salā atrodas vairāk nekā 600 moai statujas. Dažas no tām ir vairāk nekā 10 m augstas un sver vismaz 90 tonnas. Lieldienu salas iedzīvotāji radīja daudzas statujas ar iegarenām galvām un cieši pie sāniem piekļautām rokām.