Lietišķā etiķete

• Rīcību (uzvedība pie galda, uzvedība darbā un viesībās u.c.);

• Noformējumu (telpa, galda klājums, vizītkarte, dāvanas u.c.).

Gan etiķetes noteikumu ievērošana, gan atkāpšanās no tiem kalpo vienam mērķim lai citiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā būtu patīkami. Zināšanas etiķetē ļauj justies sabiedrībā droši un pārliecināti. Taču nejaukam cilvēkam tā nepalīdzēs svarīgāka ir arī iekšējā kultūra. Mūsdienu etiķete ir racionāla un lietišķa.

Vēl pirms dažiem gadiem vārds „etiķete” neizraisīja īpašu interesi, jo saistījās ar kaut ko smalku, reti sastopamu, pieejamu tikai izredzētajiem. Toties šodien etiķetes un starptautisko pieklājības normu ievērošana ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tā ir nepieciešamība, kas sekmē sadarbību, palīdz veiksmīgāk kārtot darba jautājumus un uzlabot attiecības ar partneriem. Katram lietišķajam cilvēkam, kurš domā par savu biznesu un karjeras nākotni, to ir labi jāiegaumē. Un to jāsaprot arī visiem biroju darbiniekiem, jo klientu un partneru saskarsme ar iestādi diezgan bieži sākas tieši ar šiem cilvēkiem.

Ignorēt etiķetes principus un uzvedības normas nozīmē tīši izjaukt pieņemtās attiecību normas un komunikācijas dalībnieku izvirzītos mērķus. Atteikties no gadsimtos pārbaudītām un vispārpieņemtām normām nebūtu prātīgi, jo īpaši tādēļ, ka tādējādi nāktos atteikties arī no ētiskām un estētiskām vērtībām, kas attiecas uz ikvienu uzvedības standartu.

Diemžēl ir ne mazums cilvēku, kuri uzskata, ka ievērot uzvedības normas nozīmē sevi pazemot. Viņiem šķiet, ka pievērst uzmanību tam, kā ģērbties, sēdēt, ēst, sasveicināties, sagaidīt un pavadīt viesus, ir laika tērēšana sīkumiem. Taču tieši šie “sīkumi” veido mūsu dzīvi. Tā saucamie sīkumi nosaka saskarsmes noteikumus starp dažāda dzimuma un vecuma cilvēkiem, sociālām, profesionālām un citām sabiedrības grupām, palīdz pieņemt pareizo lēmumu dažādās situācijās. Ievērojot etiķetes normas, sabiedrība kļūst vienotāka un precīzāka. Turklāt labi ielāgotās prasības nereti atslogo smadzenes daudz nozīmīgāku uzdevumu risināšanai. Tieši tāpēc daudzi eksperti etiķeti definē kā komunikatīvās uzvedības paraugu un ideālu.

Samērā bieži un absolūti nepamatoti etiķeti saista ar brīvības ierobežošanu un uzvedību normu dogmatisku uzspiešanu. Īstenībā mūsdienīgas uzvedības normas, pirmkārt, liecina par kultūras pakāpi un civilizācijas līmeni un, otrkārt, nepastāv visiem laikiem un visām tautām kopējas rakstiskas vai mutveida uzvedības normas. Cilvēku savstarpējo attiecību pamata esošie principi ir ļoti mainīgi kā viss mūsu pasaule. Katrai kultūrai, katram laikmetam ir savas vērtības, prioritātes un labas uzvedības standarti.

Katra saskarsmes situācija nosaka etiķetes ievērošanas stingrības pakāpi. Variēšanas diapazons ir pietiekami plašs. Ir situācijas, kurās tās dalībniekiem jāievēro noteikta parauga uzvedības noteikumi – piemēram, diplomātiskās attiecības, kurām nereti ir stingri ierobežots un ceremoniāls raksturs. Etiķetes prasības jeb diplomātiskā protokola normas šādās reizēs ir sevišķi svarīgas. Cits etiķetes prasību stingras ievērošanas paraugs ir sabiedrība, kurā valda spilgti izteikta tieksme pēc noteiktas kopējas formas. Te var minēt pirmatnējās kopienas un agrīnā feodālisma iekārtas, kā arī iekārtas, kur valda tradicionāls uzvedības un saskarsmes stils.