Ludvigs van Bēthovens – dzīve un daiļrade

Ludvigs van Bēthovens tiek uzskatīts par vienu no visu laiku diženākajiem komponistiem, kurš ir ietekmējis daudzus vēlāko gadu mūziķus. Bēthovenu nosacīti dēvē par pirmo romantiķi, jo, lai gan viņa skaņdarbi pamatā ir klasiski, atsevišķos sacerējumos parādās jau brīvākas, romantiskākas intonācijas. Viņa pazīstamākie darbi ir 5. simfonija, 9. simfonija, kā arī klavieru skaņdarbi Elīzei un Mēnesnīcas sonāte. Eiropas Savienības himnā ir izmantots Bēthovena 9. simfonijas koris "Oda priekam".

Pēc sava brāļa Kārļa nāves viņš pieņēma audzināšanā viņa dēlu mazo Kārli; arī šis pasākums prasīja daudz laika un pūļu. Šai laikā Bēthovenam nebija pietiekami daudz naudas, jo izdevēji baidījās palikt zaudētājos, pērkot sarežģītos Bēthovena darbus. Pieņemdams Kārli, Bēthovens bija cerējis atvieglot savu vientulību, bet ieguva gandrīz ienaidnieku. Zēns bija tukšs un vieglprātīgs, arī liels liekulis un tādējādi sagādāja Bēthovenam ne mazums raižu.

• bagatelles, rondo, eskosēzes, menueti un citi skaņdarbi klavierēm (ap 60)

• Tautasdziesmu apdares (skotu, īru, velsiešu), ap 40 dziesmu ar autoru vārdiem