Lugas ķīnas vāze analīze

Es izlasīju Mārtiņa Zīverta lugu „Ķīnas vāze.” Es šo lugu biju lasījusi jau pirms tam. Man viņa ļoti patīk un, kad bija jāraksta darbs par kādu ētikas problēmu, šī bija pirmā grāmata, kas man ienāca prātā.

Šajā grāmatā, manuprāt, ļoti uzskatāmi parādīta ētiska rakstura problēma. Un tas ir, ka ģimene sastrīdas mantas dēļ. Cērpu ģimene bija ļoti saticīgi. Viņi vienmēr viens pret otru izturējās mīļi un draudzīgi. „... ,bet arī saticību un ģimenes laimi, kas pastāv mūsu starpā. Vai tu zini vēl kādu ģimeni, kuras locekļi dzīvotu savā starpā tikpat saticīgi kā mēs?” (11.lpp)

Leksīte ir pieņemts bērns Cērpu ģimenē, bet visi viņu mīl un nemaz nedomā atstumt tāpēc, ka viņa nebūtu no šīs ģimenes. „Tagad mēs šo knīpu esam iemīlējuši kā savējo. Viņai ir vairāk niķu kā sliktam sunim blusu, bet taisni tāpēc viņa mums patīk. Viņai ir laba sirds, un viņa mūs visus mīl.” (12.lpp)

Šī ģimene centās iztikt bez aizspriedumiem. Cērpa kundzes meitai Lilijai pielūdzējs bija parasts strādnieks, tomēr Cērpa kundze neliedz meitai laimi un arī citi ģimenes locekļi pieņēma to, ka Lilijai bija vienkāršs pielūdzējs. Lilijas brālis Jānis arī priecājās par to, ka ģimenē varētu ienākt Lilijas pielūdzējs Valdis. „Vēlu laimes, Lilij! Un priecājos, ka beidzot mūsu mājā būs cilvēks, no kura manierēm es varēšu mācīties.” (14.lpp) Viss šajā ģimenē bija labi. Viņi dzīvoja saticīgi un viņiem nebija iemesla strīdiem. Cērpa kunga testamentā manta bija sadalīta godīgi, tā, lai ģimenei mantas dēļ nebūtu jāplēšas. Tomēr ģimene sastrīdējās tieši mantas dēļ. Kāds Cērpa kunga jaunības draugs no Ķīnas atsūtīja viņam dāvanu skaistu un dārgu Ķīnas vāzi. Tad sākās nesaskaņas, ģimenes locekļi sāka savā starpā strīdēties kuram tagad pienākas šī vāze. Piemēram, Lilija negrasījās nekādā gadījumā atteikties no vāzes mātes labā. „Kāpēc, lai es atteiktos tev par labu? Tu esi jau veca un tava dzīve nodrošināta. Mana, turpretī, sākas tikai tagad.” (23.lpp)