Lugas "Pūt vējiņi" analīze

Lugas kompozīcija: luga sastāv no pieciem cēlieniem un, pēc manām domām, lugas kulminācija iestājas brīdī, kad lugas beigās Baiba ielec Daugavā un noslīcinās. Šai kulminācijai seko ļoti īss atrisinājums, kad Uldis paņem mirušo Baibu un aizbrauc Daugavā. Darbā ir izmantoti daudzi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, bet visspilgtāk ir izteikts paralēlisms. Visa luga ir kā paralēlisms starp Baibas un lielās egles, kas aug pagalmā, likteņiem, jo egli vējš salauž un tā pamazām nonīkst, bet Baiba mirst.

Baiba (Barba) – Bārenīte, kas dzīvo pie savas mātes māsas un strādā par kalponi. Ir ļoti paklausīga, laipna un draudzīga. Viena no retajiem cilvēkiem, kas žēlo kroplo Gatiņu. Viņa ir labās attiecībās ar Ortu, kas ir strādājusi arī pie Baibas mātes. Loti patstāvīga meitene, visu dara pati, bet neļauj sevi aizvainot. Nevēlas pakļauties Ulda rupjajam spēkam, kaut arī Uldis viņai patīk.

Domāju, ka Baibas tēls lugā simbolizē visu trauslo un skaisto, ko var iegūt ar mīlestību un pacietību, bet ar spēku to var tikai sagraut.

Uldis – precinieks, kas nācis līgavu lūkoties no Daugavas pretējās puses.