Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” analīze.
Raiņa luga “Pūt, vējiņi!” ir traģēdija, bet autors to ir nosaucis par tautasdziesmu piecos cēlienos.
Lugas kompozīcija: luga sastāv no pieciem cēlieniem un, pēc manām domām, lugas kulminācija iestājas brīdī, kad lugas beigās Baiba ielec Daugavā un noslīcinās. Šai kulminācijai seko ļoti īss atrisinājums, kad Uldis paņem mirušo Baibu un aizbrauc Daugavā. Darbā ir izmantoti daudzi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, bet visspilgtāk ir izteikts paralēlisms. Visa luga ir kā paralēlisms starp Baibas un lielās egles, kas aug pagalmā, likteņiem, jo egli vējš salauž un tā pamazām nonīkst, bet Baiba mirst.
“Es pie tevis raudot nāku,
Egle mana, lūdzējiņa,
Mēs ar tevi saderam:
Tevi lauza, mani lauza
Tas bargais rīta vējš…”
Galvenie tēli, to raksturojums:
Baiba (Barba) – Bārenīte, kas dzīvo pie savas mātes māsas un strādā par kalponi. Ir ļoti paklausīga, laipna un draudzīga. Viena no retajiem cilvēkiem, kas žēlo kroplo Gatiņu. Viņa ir labās attiecībās ar Ortu, kas ir strādājusi arī pie Baibas mātes. Loti patstāvīga meitene, visu dara pati, bet neļauj sevi aizvainot. Nevēlas pakļauties Ulda rupjajam spēkam, kaut arī Uldis viņai patīk.
Domāju, ka Baibas tēls lugā simbolizē visu trauslo un skaisto, ko var iegūt ar mīlestību un pacietību, bet ar spēku to var tikai sagraut.
Uldis – precinieks, kas nācis līgavu lūkoties no Daugavas pretējās puses. Ir ļoti straujas dabas un nevaldāms cilvēks, kas visu vēlas iegūt ar spēku, bet tā vietā lai pakļautu sev dārgo Baibu, viņš to iznīcina, jo Baiba nespēj dzīvot un celt savu nākotni uz citu cilvēku nelaimes.
Zane – Baibas māsīca, kas ir Ulda sākotnējā iecerētā. Pēc Ulda atteikuma viņa krīt izmisumā un nevēlas zaudēt savu līgavaini. Tomēr viņa sevi parāda kā iecietīgs un saprotošs cilvēks, kas nevēl otram ļauna, jo tad kad visi vaino Baibu viņa nav uzbrucēju galvgalī.
Gatiņš – puisis, kas ir fiziski neattīstīts. Viņš mīl Baibu un vēlas viņu pasargāt no ļaunu cilvēku uzbrukumiem, kā arī viņš cer, ka Baiba kādreiz spēs pievērst viņam uzmanību un atbildēt viņa jūtām.
Lugas galvenās problēmas un to risinājums:
•Baibas un Ulda attiecību bezizeja; nespēja būt kopā – tā kā Baiba bija bārene, bet Uldis bija saimnieces meitas līgavainis, tad viņi nespēja būt kopā, jo pret viņiem bija lielākā daļa lugas tēlu, piemēram, Zane, Anda, Ciepa, mājas saimniece un kaimiņu sievas. Arī Gatiņš bija pret Baibas un Ulda attiecībām, jo uzskatīja, ka Baiba ir viņa līgaviņa un mūžam būs ar viņu kopā.
Šīs problēmas risinājums kļuva par traģēdijas pamatu, jo, nespēdama atrast veidu, kā būt kopā ar savu mīļoto cilvēku dzīves laikā, nenodarot pāri sev tuvākajiem cilvēkiem, Baiba nolēma mirt. Tādā veidā Rainis parāda, ka nespēdami būt kopā dzīves laikā varoņi saglabā cerību būt kopā pēc nāves, kādā labākā pasaulē.
•Ar spēku nevar iegūt visu, ko vēlas – šī problēma tiek apspēlēta visas lugas garumā, jo Uldis vēlas iegūt Baibu ar spēku, kas meitenei nav pieņemami. Šīs problēmas risinājums ir visai neskaidrs, jo nepakļaujoties varmācīgam spēkam un spītējot tam Baiba tikai attālina problēmas risināšanu, nevis atrisina to. Toties tiek parādīts, ka ar varmācīgu spēku var sagraut daudzas svarīgas lietas, kuras var būt ļoti svarīgas pašam cilvēkam.
Lasot šo darbu varēja skaidri redzēt Baibas likteņa traģēdiju un šīs traģēdijas atbalsi dabā (egles liktenis). Domāju, ka darbs ir interesants un saprotams, jo lugas idejas tiek attēlotas saistošā sižetā, kurš nav pārāk garš un samudžināts.
