Mājokļa vide un tās nozīme cilvēka dzīvē

Pienāk laiks, kad bērni kļūst lieli ar savu gaumi un vēlmēm. Mātes iekārtotais dzīvoklis vairs neapmierina. Savu karaļvalsti jaunais cilvēks grib izplānot pats. Kāpēc tā nevarētu būt ļoti krāsaina?

Lielākā daļa mēbeļu ir vecas, taču rūpīgi atjaunotas un pārkrāsotas. Praktiski un izskatīgi! Audumu raksti kopā ar mēbelēm istabā rada dzirkstošu noskaņojumu, kas tik ļoti patīk jauniešiem. Sienu un grīdas krāsošanā jārēķinās ar visiem istabas toņiem. Grīdlīstes ir koši baltas, tās pasvītro telpas gaisīgumu un tīrību.

Balti ir arī plānie kokvilnas aizkari. Gultu rotā paša darinātais galvgalis no kokskaidu plātnes izgriezts trijstūris, kuru sedz vates kārta un biezs kokvilnas audums. Spilvens arī ir paša darināts.

Parastajā stikla burkā saliktie akmeņi ne vien interesanti izskatās, bet arī ļauj veidot stabilus un interesantus ziedu pušķus.

Vecais koka skapītis izskatās pavisam jauns. Tā aizmugures siena aplīmēta ar tādām pašām tapetēm kā istaba.

Šo plauktu veido trīs cits uz cita novietoti trijstūra galdiņi, protams, tie ir sastiprināti.

Arī šis galds izskatās kā jauns. Vecā krāsa rūpīgi nokasīta, jaunā klāta trīs reizes.

Dīvānu un atzveltnes krēslu pārvilka ar jaunu drānu. Koka daļas apstrādāja ar linsēklu eļļas un terpentīna maisījumu.

Plastmasas āra mēbeles laika gaitā nolietojas un nomelnē (it sevišķi, ja tās stāvējušas uz balkona). Jo lētāks pirkums, jo ātrāk atklājas tā trūkumi. Plastmasas mēbeles var mazgāt ar trauku mazgāšanas vai hloru saturošus mazgāšanas līdzekli. Nekādā gadījumā nedrīkst berzt ar pastu vai pulveri! Ja krēsls kļuvis neglābjami netīrs, to var ietērpt krāsaina auduma pārklājā.

Amerikāņu sapņu krāsas pasteļtoņi ienāk arī mūsu virtuvēs. Virtuves mēbeles krāsotas maigos, klusinātos toņos. Mēbeļu virsma klāta ar īpašu laku, kurā ir mikroskopiskas lodītes. Attēlā redzamajā virtuvē veiksmīgi apvienota zilganzaļā un siltā koka krāsa.