Makslivieks valdemars tone

Dzimis 1892.gada 28.martā Tukuma apriņķa Annenieku pagastā Ļūkās. Zēnam bija lemts kļūt par vienu no izcilākajiem latviešu portretistiem. Valdemāra Tones mērķtiecīgais dzīves gājums izpaudās ne tikai glezniecībā, viņš bija studentu iecienīts Latvijas Mākslas akadēmijas pedagaogs, kā arī citu allaž augsti vērtēta, neatkarīga personība.

Laukos viņš strādā par skolotāja palīgu un ķesteri Blīdenes baznīcā.

1934.gadā saņem Latvijas Mākslas akadēmijas izcila mākslinieka grādu par nopelniem glezniecībā.

1938. gadā kļūst pat Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.

1944. gadā V. Tone emigrē uz Vāciju. Trimdas laikā iepazīstas ar divdesmit vienu gadu jaunāko Ainu, ar kuru salaulājas 1943. gada 6.martā. Aina atzīst, ka tieši viņa bailēs no nākotnes mudinājusi vīru pamest dzimteni, un tā studentu cienīts augstskolas pasniedzējs un pazīstams gleznotājs kļuva par pārvietoto personu Vācijā. V. Tone turpināja glezniecību. Viņa galvenais un iemīļotais žanrs palika portrets, nemitīgi gleznojot vistuvāko, vienmēr blakus esošo un pozēšanai gatavo modeli sievu.

Tone neatmeta domu atgriezties dzimtenē, bet, kad cerības arvien samazinājās, 1948. gada beigās dēvās uz Londonu, kur Aina jau pusotru gadu strādāja smago slimnieku kopējas darbu.

1946. gadā sarīko personālizstādi Vācijā Detmondā, 1947. gadā Minsterē, 1948.gadā Lībekā, 1952.gadā Londonā, 1953.gadā Stokholmā un Gēteborgā.Par ievērības cienīgu kļuva izstāde Londonā 1951. gada jūnijā, kura nedeva nekādus ienākumus, bet par to rakstīja angļu prese. Tāpat arī 1953.gada izstāde reprezentatīvā ēkā Stoholmas centrā, guva dalītu uzmanību.

Tone mira 66 gadu vecumā Londonā 1958. gada 30. jūnijā.