Krišjānis Valdemārs: latviešu patriota biogrāfija

Krišjānis Valdemārs – latviešu tautas patriots, Latvijas neatkarības cīnītājs vai latviešu tautas un latviešu valodas nodevējs?

Taču, neskatoties uz to, ka K.Valdemārs darījis ļoti daudz labu latviešu tautas labā, vēljoprojām ir cilvēki, kuri Viņu uzskata par latviešu tautas nodevēju. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki K.Valdemāru neuzskata par patriotu, ir tas, ka K.Valdemārs publicēja savus rakstus vācus un krievu valodās „Pētrburgas Avīzē” bet mums vajadzētu saprast to, ka tas tajā laikā bija vienīgais veids kā sazināties,

brīdināt, mudināt tautu, jo Latvijā pastāvošā cenzūra to aizliedza. Ne tikai sabiedrības domas ar K.Valdemāru atšķirās. Tās ir atšķirīgas arī vēsturnieku starpā. Pēc vēsturnieka A.Grīna domām K.Valdemārs un jaunlatvieši vainojami pie rusifikācijas. A.Grīns uzskata, ka latvju vadoņu naivais optimisms un ticība krievu reformu svētībai, sekmēja rusifikatoru nolūkus. Vēsturnieks uzskata, ka vadoņi paši sekmēja pārkrievošanu. Bet tomēr vairākums cilvēku, tajā skaitā es, uzskatu, ka K.Valdemārs ir bijis latviešu tautas patriots un neatkarības cīnītājs. Tāpēc turpmākajā darbā esmu centusies pierādīt – K.Valdemārs latviešu tautas patriots un Latvijas neatkarības cīnītājs.

Manuprāt, viens no nozīmīgākajiem un labākajiem, K.Valdemāra dzīvē paveiktajiem darbiem ir jaunlatviešu kustības aizsākšana. K.Valdemārs, J.Alunāns un K.Barons bija informēti par Eiropas kultūrām, un viņi vēlējās attīstīt latviešu kultūru. Iesākumā, viņi, K.Valdemārs, J.Alunāns un K.Barons sevis izveidotajā pulciņā sevi atzina par latviešiem, bet tad sāka sevi dēvēt par jaunlatviešiem, par piemēru ņemot citas naciolālās kustības. Jaunlatvieši sāka darboties „Mājas viesī”, un līdz ar to ieguva popularitāti. Avīzē tika publicēti teksti, kādus latvieši pirms tam nebija lasījuši. Rakstos tika uzsvērta latvietība, tika vaicināts patriotisms, ar avīzes palīdzību tika rosināta tauta saprats, ka latviešiem ir tādas pašas tiesība, kādas ir citām tautām. Taču, par cik par rakstiem satraucās vācbaltiešu garīdznieki, A.Leitāns atteicās no jaunlatviešu rakstu publicēšanas. Bet jaunlatvieši nepadevās un savus rakstus sāka publicēt „Pēterburgas Avīzē”. Tomēr, laikam ejot, koncervatīvajiem baltijas muižniecības un garīdzniecības pārstāvjiem izdevās laikrakstā ieviest cenzūru. Pēc trīs gadiem avīzi likvidēja.