Makss vēbers Protestantiskā ētika un kapitālisma gars

Šādā veidā reliģijas ietekmi uz sabiedrību, biznesu jeb saimniekošanu ir pētījis un aprakstījis izcilais vācu sociologs, politologs un filozofs Makss Vēbers. Viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem, spožākajiem un ietekmīgākajiem sociālajiem domātājiem. Vēbers ir bijis profesors vairākās Vācijas augstskolās: Freiburgā un Heidelbergā (1894 – 1897), arī Minhenē (1919 – 1920).

Lai sniegtu ieskatu Vēbera pētījumos un domās, izmantošu viņa sarakstīto grāmatu „Reliģijas socioloģija”, no kuras apskatīšu, analizēšu pirmo nodaļu – „Protestantiskā ētika un kapitālisma gars”, kas ir šī kursa galvenais uzdevums.

Darba struktūru veidoju tādu, lai varētu labāk atreferēt darba saturu, Vēbera domas, citu autoru teikto par problēmu un ētikas kā tādas saistību ar reliģiju. Kā arī paustu savu viedokli par Vēbera rakstīto.Problēmas nostādne

Vēbers jautā, no kurienes ir cēlusies šī racionālās darbības ideja, un kā ir radies pats kapitālisms, tā ideoloģija? Man viedoklis par šo ir tāds racionālās idejas uzskats ir par to, ka cilvēki noteiktā situācijā parasti rīkojās tā, kā, pēc viņu domām, būtu viņiem izdevīgāk. Bet bieži vien tā ir kļūdaina rīcība. Par pamatu savam teiktajam atsaucos uz divu cietumnieku dillemu.

Savu pētījumu Makss Vēbers sāk ar vēsturiska procesa rezultātu konstatāciju, viņš izklāsta, ka protestantu pārsvars kapitāla un uzņēmumu īpašnieku vidū, kvalificēto strādnieku, kā arī mūsdienu uzņēmumu augstāko tehnisko un komerciālo personālu aprindās ir ļoti liels. Šādu ticīgo noslāņošanos esamību īpaši bija norādījusi katoļu prese, kongresi un literatūra gadsimta sākumā Vācijā. Tur, kur kapitālisms ir varējis attīstīties, un jo vairāk piekritēju tam bijis, jo spēcīgāk ir izpaudusies šī tendence. Kopumā iespējams izteikt pieņēmumu, ka tās ir sekas ( nevis cēlonis) tam apstāklim, ka protestantismu pieņēma tieši ekonomiski un tirdznieciski vislabāk attīstītie rajoni.

Vēbers dod skaidrojumu protestantu un katoļu atšķirībām skaidri redzama saistība ar audzināšanas aspektiem, kurus nosaka dzimtenes un reliģijas atmosfēra, „iepotēta” īpatnēja psihiska uzbūve, kas nosaka profesijas izvēli un tālāko profesionālās darbības virzību. Es to saprotu kā vērtību un normu noteicošās lomas atzīšanu personības socializācijas procesā, bez kura mūsdienās cilvēks ir nulle citu acīs.

Kalvinisms un sektas ar savu ētiku vistiešāk ir ietekmējušas kapitālisma „gara" izaugsmi. Bet tomēr nevar uzskatīt, ka ar ”Beruf” idejas attīstību mēs parādam kapitālisma „gara" radīšanu un attīstību. ”Beruf” ir fundaments, bet tas viens nav radījis to, ko mēs saucam par kapitālismu, jo kaut kas rodas tikai mijiedarbībā jeb nekas nerodas no nekā.Askētiskā protestantisma profesionālā ētika

Lai varētu runāt par askētisko protestantismu, jāmin tā četri virzieni:

4) sektas, kas radušās no anabaptisma ( atkārtota iegremdēšana, pārkristīšana)

Kādi ir galvenie reliģiskās dzīves un prakses radītie dzenuļi, kas deva zināmu ievirzi visai dzīves iekārtai? Kas tās ir par idejām, kas noteica cilvēka visdziļāko iekšējo pasauli? Kādas bija tās jaunās vērtības, ar kurām nāca askētiskās sektas un kas mainīja to sekotāju dzīves veidu?