Mans Imants Ziedonis

Tā sākas dzejnieces Māras Zālītes pirmais dzejolis viņas pirmajā dzejoļu krājumā. Man šīs rindas liek vienlaicīgi domāt gan par dzejnieka dzīves uzdevumu un vērtību, gan par to darbu, kāds dzejniekam jāiegulda. Man liekas, ka arī Imants Ziedonis savu dzīvi ir veidojis tā, ka tā no viņa nekā vairs neprasa. Viņš prot no dzīves ņemt, ņemot gūt sev, spēt atdot. Tā ir liela māksla. Savos darbos viņš ieliek visu savu sirdi, savu spēku, sevi nemaz nesaudzēdams.

Man Imants Ziedonis pienāk vistuvāk ar savām “krāsainajām pasakām”. Man liekas, ka šīs pasakas ir jāizlasa visiem, jo tās palīdz atklāt cilvēkam pašam sevi, nojaust savu vietu pasaulē. Krāsainās pasakas man nemaz neliekas kā pasakas, bet vairāk atgādina dzīvi, realitāti. Pirmoreiz es viņas izlasīju, kad gāju kādā piektajā klasē. Tad man likās, ka viss pasaulē ir krāsās tērpts zaļš, zils, sarkans, dzeltens, lillā. Man šķita, ka nav nekā melna. Tikai vēlāk es sapratu, ka ir arī melnais pasaulē, un no tā nevar neviens izbēgt. Vai mēs paši neesam mazi un melni šinī lielajā pasaulē? Es uzdevu sev šo jautājumu un nepratu uz to atbildēt. Katrai krāsai ir sava nozīme cilvēka dzīvē, un man šķiet, ka vislabāk krāsas mums atklāj tieši Imants Ziedonis. Man viņš lika saprast, ka, lai sasniegtu balto, ir jāiziet cauri melnajam. Bet vai pa vidu nav pelēkais? Imants Ziedonis ir pratis nokrāsot dzīvi atsevišķās krāsās, un mēs to nemaz nepamanam, ka kādas krāsas trūkst. Viss šķiet tik dabisks.

Manā dzīvē bieži ir tādi brīži, kad man ļoti gribas aiziet no šīs pelēkās pasaules, nedaudz noslēgties sevī. Imants Ziedonis raksta:

Savā dzejā viņš daudz ko paskaidro un liek saprast, ka mēs esam atbildīgi savu līdzcilvēku priekšā par savu dzīvi, par saviem darbiem.

Kas mums dzīvē ir visdārgākais? Citam varbūt laime, citam nauda, citam labs darbs. Man visdārgākais dzīvē ir mana māte un tēvs. Arī Imants Ziedonis apstirina šo manu domu, sacīdams, ka māte ir svēta. Kas mēs būtu bez saviem vecākiem? I. Ziedonis liek apjaust mātes vērtību, jo kas gan mūs visvairāk mīl par māti, kas mums vienmēr visu pirmā piedod. Es sapratu, ka dažkārt mēs darām pāri vecākiem, darām viņiem sāpīgi. I. Ziedonis daudzus dzejoļus ir veltījis mātei:

Vēl Imants Ziedonis ir mans, jo man sevišķi tuva viņa “nakts dzeja”. Viņš daudz savā dzejā raksta par nakti, par tumsu, par visu to, kas notiek nakts valstībā. Izlasot viņa dzeju, es sapratu, ka arī naktī notiek dzīve, ka no nakts nav jābaidās. Atceros kādu citātu, kas izsaka domu, ka naktī var visu pazaudēt, bet var atrast sevi. Man patīk nakts, tās zvaigžņotā burvība. Imants Ziedonis dzejas krājumā “Motocikls” kādā dzejolī raksta: