Marks Antonijs
Marks Antonijs (latīniski, Marcus Antonius) (83 – 30.g.p.m.ē.), Romas valstsvīrs un ģenerālis, kurš sakāva Jūlija Cēzara slepkavas, un kopā ar Oktaviānu (vēlāk imperators Augusts) un Marku Lepidu izveidoja Otro triumvirātu, kas valdīja praktiski ar absolūtām pilnvarām pār vēlo Romas Republiku.
Antonijs dzimis Romā un izglītojies kādu laiku Grieķijā. No 58 – 56.g.p.m.ē. viņš kalpoja kā kavalērijas virsnieks Romas karagājienos Palestīnā un Ēģiptē, un no 54. – 50.g.p.m.ē. Gaulā Jūlija Cēzara vadībā. Vēlāk, ar Cēzara palīdzību Antonijs kļuva par miertiesnesi, kurš galvenokārt bija atbildīgs par finansiālo pārvaldi, kļuva arī par gaišreģi un cilvēku vadoni. Laika, kad izcēlās Pilsoņu karš starp Cēzaru un Romas karavīru un valstsvīru Pompeju, Antonijs tika noteikts kā Cēzara karaspēka galvenais pavēlnieks Itālijā. Viņš komandēja Cēzara armijas labo spārnu Farsalas kaujā 48.g.p.m.ē., un 44.g.p.m.ē. Antonijs
dalīja konsula vietu ar Cēzaru.
Viņu uzskatīja par vienu no zelta jaunatnes barvežiem. Markam nekad netrūka ideju, trūka tikai naudas. Neilgu laiku viņš bija ar neparastu enerģiju apveltītā tautas tribūna Klodija piekritēju pulkā.
Pēc Cēzara nogalināšanas 44.g.p.m.ē., Antonija bēru runa, vērsa Romas iedzīvotājus pret sazvērniekiem, atstājot Antoniju faktiski par galveno Romā.
Valdīšanas laikā Jūlija Cēzara piekritējs. 43.g.p.m.ē. kopā ar Oktaviānu un Lepidu izveidoja II triumvirātu, kas 42.g.p.m.ē. pie Filipām (Maķedonijas) sakāva republikāņus. Pēc tam Marks Antonijs pārvaldīja austrumu apgabalus, karoja ar Parta valsti, pievienoja Romai Armēniju. Marka Antonija savienība ar Ēģiptes valdnieci Kleopatru radīja Romas neapmierinātību. 31.g.p.m.ē. pie Aktijas zemesraga Oktaviāns uzvarēja Antonija un Kleopatras floti. 30.gada 1.augustā p.m.ē. Marks Antonijs nonāvējās.
