Mārtiņš Zīverts ‘’Ķīnas vāze’’

Cērpu ģimenes mājā pilsētas nomalē valda liela saticība un miers. Cērpas kundzes vīrs, bērnu tēvs, jau pirms kāda laika miris, mantojums jau sen sadalīts. Idilli izjauc pēkšņs sūtījums Cērpa kungam – Ķīnas vāze – no kāda Cērpa kunga sena drauga, Jāņa Silenieka. Uzzinot dīvainās vāzes vērtību, visi ģimenes locekļi, izņemot Leksīti, saspringst un vēlas vāzi iegūt tikai sev. Visapkārt valda liela mantkārība un naudaskāre. Ātri vien sairst lielais ģimenes miers. Sākas cīņa par vāzes īsto mantinieku. Tiek meklēti risinājumi kā sadalīt vāzi pēc iespējas godīgāk, bet neveiksmīgi. Ģimenes attiecības saspringst vēl vairāk pie fakta, ka Leksīte ir Cērpas kunga īstā meita. Cērpa kundze ar meitu Lilliju no vāzes atsakās, tomēr situācija nekļūst vieglāka, jo Jānis spītīgi turas pie tā, ka ir vāzes īstais īpašnieks. Atskan liels blīkšķis. Leksīte ar lāci sēž pie, nu jau saplēstās vāzes. Visi saprot, ka tā arī ir labāk, un nu sākas atkal ģimenes idille.

Lugas galvenā problēma – lielā mantkārība, naudaskāre, kuru sastopot aizmirstas viss, it īpaši paši mīļākie – tuvinieki. Lugā tieši pūķa simbols uz vāzes simbolizēja šīs divas nejaukās īpašības:

„ Valdis: „ Katrā no mums dzīvo pūķis. Kamēr viņš guļ, ir miers. Bet reizēm viņš paceļ galvu un ierēcas. ” ”

Problēmas atrisinājums – atskārsme, ka tas viss ir nonācis tik tālu, ka ir sanaidojis pašus tuvākos cilvēkus, kā arī problēmas cēloņa – vāzes – saplīšana.