Senās Ķīnas kultūra

Ķīna ir gandrīz tikpat sena kultūras zeme kā Indija vai Mezopotāmija, kur radusies viena no vissenākajām civilizācijām pasaulē. Ķīnieši ir viena no retajām pasaules tautām, kuras dzīve un kultūra rit tajā pašā teritorijā, kur tā sākusies. Ķīnieši tradicionālās kultūras pamatā ir “ķīniešu ceremonija”. Nevienā citā senajā civilizācijā nebija tik pamatīgi izveidota uzvedības normu sistēma. Protams, tāda bija arī Indijā un Japānā, bet Ķīnā ētika un rituāls vienmēr ir bijuši cilvēka dzīvē paši svarīgākie. Un ar laiku tie pat aizēnoja reliģiski – mitoloģisko pasaules uzskatu. Ētiskais rituāls ir arī Konfūcija mācības pamatā. Šeit jēdziens “Li” (Ētika – rituāls) ietver sevī tādus jēdzienus kā uzvedības kultūra, rituāls, paraža, pieklājība u.tml. Lūk, dažas konfūcisma mācības: “Valdnieks valda savu tautu ar Li.” “Sevis pārvarēšana un pievēršanās Li – tas ir patiesais humānisms. Tajā dienā, kad cilvēks pārvar sevi un atgriežas pie Li, debesis atgriežas pie humānisma.”

Ķīniešu augstākā dievišķā izpausme ir Debesis. Tas nav ne Allāhs, ne Brahma, ne Buda. Tas ir augstākais kosmoss, auksts, bargs un absolūti nejūtīgs pret cilvēku. To nevar mīlēt, nevar atdarināt, nevar sajūsmināties par to. Ne Buda un ne Dao, bet Debesis ir Ķīnas reliģijas augstākais izpausmes veids. Konfūcijs ir teicis: “Debesis ir simbols Augstākajai kārtībai.”

Ķīnas kultūra sakņojas ļoti tālā pagātnē. Senākie ķīniešu uzraksti dod iespēju izpētīt hieroglifiskās rakstības izcelsmes un sākotnējās attīstības procesu. Saglabājušies literārie avoti, galvenokārt tā saucamās Senās Ķīnas klasiskās literatūras sacerējumi, sniedz liecības par ķīniešu reliģijas un literatūras rašanos un veidošanos, filozofijas, kā arī seno sociāli politisko sistēmu tapšanu. Turklāt šiem procesiem iespējams izsekot vesela gadu tūkstoša gaitā.

Ķīniešu reliģija sakņojas fetišismā, dabas spēku pielūgšanas kulta senākajās formās, senču kultā un totēmismā, kas cieši saistīts ar maģiju. Vēstures avoti glabā atmiņas par laiku, kad totēmiskie priekšstati un dabas spēku pielīdzināšana dieviem vēl bija visai izplatīti. Tā, piemēram, Sima Cjaņa darbā iekļauta leģenda par valdnieku Huandi: “Huandi bija valdnieks Lāča valstī. Kādreiz viņa māte bijusi tīrumā un kļuvusi grūta no lielā zibens, kas apzpīdējis Polārzvaigzni. Kad pagāja 24 mēneši, viņai piedzima Huandi.” Izteikta hipotēze, ka Huandi ticis atzīts par Lāča totēma grupas ciltstēvu.

Senajā Ķīnā bija izplatīta dabas pielūgšana, jo sevišķi zemes un kalnu kults. Tas bija saistīts ar Ķīnas reljefu, kā arī ar saimnieciskajiem apstākļiem, kad ķīniešu senči no kalniem pārcēlās un upju ielejām.Ilgstoši Ķīnā pastāvēja īpašas zīlēšanas parašas, kas bija saistītas ar zemi (ģeomantija). Bez tam senie ķīnieši pielūdza arī Sauli, Mēnesi, zvaigznes un planētas, upes un kokus.

Sevišķi nozīmīgs bija ar patriarhālo...