Metāls : Niķelis
Izmantotā literatūra.
Niķeļa gabaliņi.
Niķeļa atrašanās dabā.
Niķelis dabā.
Niķeļa struktūra.
Niķeļa paraugs.
Niķeļa izmantošana.
Monētas , kurās izmantots niķeļa sakausējums.
Termini.
Niķelis ir metāls, periodiskajā sistēmā atrodas VIIIB grupā. Šajā grupā ir apvienoti trīs grupu metāli 8.grupa Fe, Ru, Os; 9. grupa Co Rh, Ir; 10.grupa Ni, Pd, Pt.
Niķelis savā grupa ir vismazāk aktīvais metāls, aktīvākais ir Osmijs.
VIIIB grupas elementus izdala dzelzs saimes elementos un platīna saimes elementos. Niķelis ir dzelzs saimes elements. Niķelis pieder pie smagajiem metāliem un var izraisīt alerģiju.
Nosaukums „metāls” cēlies no griķu vārda metallon – šahta, raktuve. Ķīnā vara, niķeļa sakausējumu ieguva jau 2000 gadu pirms mūsu ēras, savukārt, Grieķijā aptuveni 200 gadu p.m.ē. jau izgatavoja monētas no vara un niķeļa sakausējuma, kurā niķeļa masas daļa bija 20%.
Pašu niķeli 1751.gadā ieguva zviedru metalurgs un ķīmiķis A.F.Kronstets no kobalta rūdas. Pēc termiskas apstrādes iegūto niķeļa oksīdu viņš reducēja ar ogli. Praktiska niķeļa izmantošana sākās pēc 1823. gada, kad tika iegūti pēc izskata sudrabam līdzīgi vara, niķeļa un cinka sakausējumi.
Galvenākās niķelēšanas iespējas atklāja angļu fiziķis un ķīmiķis M. Faradejs 1843. gadā.( 1831. gadā Maikls Faradejs atklāja arī likumu, kurš ir viens no svarīgākajiem elektromagnētisma likumiem. Elektromagnētiskās indukcijas likums M. Faradejs formulēja, izmantojot elektriskās intensitātes cirkulācijas jēdzienu.)
Pēc tam niķeli sāka aizvien vairāk lietot arī ļoti cieta un izturīga tērauda iegūšanai.
Niķelis ir rets elements. To pārstāv apmēram 45 niķeļa minerāli. No kuriem galvenie pentlandīts un garnierīts. Brīvā veidā sastopams tikai meteorītos. Pazīstamākie niķeļa minerāli ir nikelīns NiAs, millerīts NiS, hersdorfīts NiAsS, pentandīts (FeNi)9S8. Svarīgākās niķeļa rūdu atradnes ir Austrālijā, Kanādā, Kolas pussalā, Noriļskā, Jaunkaledonijā (Okānijā), ASV, Norvēģijā Grieķijā.
Niķelis ir vajadzīgs arī dažām baktēriju sugām un augiem. Niķeļa daudzums dzīvajos organismos svārstās plašās robežās. Tas atkarīgs no niķeļa koncentrācijas augsnē, organisma fizioloģiskajam prasībām un no citiem faktoriem. Augos vidēji atrodās 5*10 5 svara procenti niķeļa, jūras dzīvniekos 1,6*10 4 , bet sauszemes dzīvajos organismos 1*10 6 , cilvēka organismā no 1 2 10 6 % .
Niķeli iegūst, elektrolizējot to sāļu (NiSO4) šķīdumus, reducējot niķeļa(II) oksīdu NiO ar CO vai H2. Ļoti tīru Ni iegūst, termiski sadalot niķeļa tetrakarbonilu [Ni(CO)4]:
