Meteorīti: kosmiskas skalas ietekmes uz Zemi

Šo zinātnisko darbu rakstīju, lai izzinātu vairāk par meteorītiem. Kosmoss vēl joprojām glabā milzīgus noslēpumus. Daudzi cilvēki vēl tagad nezina daudz par meteorītiem, tādēļ vēlos tos iepazīt vairāk. Meteorīti jau senā pagātnē tika uzskatīti par mistiskiem akmeņiem. Un arī šajā laikā tie ir tīti noslēpumos. Daudzi zinātnieki uzskata, ka meteorīti ir iznīcinājuši dinozaurus. Tātad meteorīti nav nemaz tik nenozīmīgi iežu gabali. Milzīgi meteorīti var nokrist vēl tagad, taču no tā nevajadzētu baidīties, jo tik lieli meteorīti krīt tikai reizi daudz miljonos gadu. Diemžēl par tiem uzzināt ko vairāk ir ļoti grūti – uz Zemes nokrīt daudz meteorītu, taču lielākoties tie nokrīt Okeānos un neapdzīvotās vietās, vai arī vienkārši tos laika gaitā apsedz zeme un smiltis. Iespējam arī tāpēc daudziem meteorīti šķiet tik eksotiska lieta.

Meteoroīds Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā

Meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas cietam kosmiskajam ķermenim, tā sauktajam meteoroīdam, ar kosmisku ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā

Starpplanētu telpā atrodas zināms daudzums putekļu, akmeņu, ledus gabalu un citu kosmiskās vielas fragmentu, kas pārvietojas pa dažādām orbītām. Tos sauc par meteoroīdiem. To izvietojuma blīvums ir neliels, piemēram, Zemes apkārtnē sastopamas tikai dažas meteoroīdu daļiņas 1km3. Tās sver niecīgas grama daļas, reti – dažus gramus. Retāk atrodami lielāki ķermeņi, kuru diametrs ir no dažiem centimetriem, decimetriem vai pat līdz vairākiem metriem, kuru masa ir vairāki kilogrami vai pat daudz tūkstošu tonnu. Meteoroīdi var riņķot kosmosā miljoniem gadu, kamēr to ceļā gadās zeme vai cits debess ķermenis.

Ja zemes un meteoroīda trajektorijas krustojas, tad notiek sadursme. Meteoroīds ietriecas Zemes atmosfērā ar ātrumu vairāki desmiti kilometru sekundē. Lielās berzes dēļ tas sakarst, izkūst un iztvaiko. Iztvaikojošās gāzes molekulas sabrūk atomos, jonizējas un spīd. Pie debess redzams īslaicīgs svītrveida gaismas uzliesmojums, ko sauc par meteoru. Parādība ilgst aptuveni vienu sekundi. Meteoru sadegšana sākas apmēram 120 kilometru un beidzas apmēram 80 kilometru augstumā. Reizēm meteorus dēvē par krītošajām zvaigznēm. Ar vārdu „zvaigzne” šeit jāsaprot gaismas punkts pie debess, nevis reāls fizikāls objekts. Saprotams, ka zvaigznes ir daudzkārt lielākas par planētām un „nokrist” uz zemes nevar. Pat neliels meteoroīds smilšu graudiņa lielumā ar masu 0,01 grams spēj radīt spožu meteoru. Meteorus veidojošie ”kosmiskie smilšu graudi” ietriecas atmosfērā ar ātrumu no 11 līdz 72 kilometriem sekundē. Ātrākie meteori ir spožāki un baltāki. Lēnākie meteori ir vājāki un dzeltenāki.

Ja nakts ir pietiekami tumša, tas stundas laikā var ieraudzīt dažus tā saucamos sporādiskos meteorus, kas parādās nejauši dažādās vietās pie debess. Vairākas reizes gadā novērojamo meteoru skaits strauji palielinās. Tas notiek tad, kad Zeme sastopas ar veselu meteoroīdu spietu, kas rada meteoru plūsmu. Tad vienā stundā var ieraudzīt pat vairākus desmitus spožu meteoru. Ja meteoru redzamos ceļus turpina atpakaļvirzienā, tad tie krustojas aptuveni vienā debess sfēras punktā, ko sauc par plūsmas radiantu. Meteoru faktiskās trajektorijas ir paralēlas, taču perspektīvas efekta dēl izskatās, ka tie izlido no viena punkta.