Mīlestība un manta Rūdolfa Blaumaņa novelēs

Tiklīdz novelē parādās manta, klāt tiek pielikta neiespējama mīlestība. „Raudupietē” Raudupiete, laimīgi sagaidījusi sava vecā vīra nāvi, iemīl Kārli. Taču Kārlis nevar atklāt īsto iemeslu, kādēļ viņa un Raudupietes, kurai nu pieder tik liela saimniecība, ka pati to nespēj pārvaldīt, precības nav iespējamas. Kārļa meli izvēršas par dubultu traģēdiju Raudupiete akli notic, ka iemesls, kādēļ Kārlis viņu neprecēs, ir viņas dēls Matīss un ļauj Matīsam nomirt. Kad Kārlis atklāj, ka ir jau saderināts ar citu, bet agrāk to nevarēja izstāstīt, Raudupiete izmisumā atklāj patiesos Matīsa nāves apstākļus un vēlāk metas zem zirga pakaviem un mirst. Ja salīdzina noveles „Laimes klēpī”, „Salna pavasarī” un „Raudupiete”, tieši „Raudupietē” mīlestība piedzīvo traģiskāko finālu. Novelē „Laimes klēpī”Ieva laikus tiek vaļā no Jāņa, jo saprot, cik sāpīgi ir atrasties viņa tuvumā un apzināties, ka viņa joprojām ir precējusies ar veco Lausku. Novelē „Salna pavasarī” fināla nav vispār lasītājs pat aptuveni nevar saprast, vai Liene precēsies ar Mālnieku vai nē, lai gan Liene būtībā atrodas bezizejas situācijā.

„Salnu pavasarī” var uzskatīt par pamatu. Turpinājumā Blaumanis piedāvā „Raudupieti” un „Laimes klēpī” kā „Salnas pavasarī” iespējamos turpinājumus. Man personiski šķiet, ka „Salnas pavasarī” turpinājums ir „Raudupiete”, nevis „Laimes klēpī”. Jāatceras, ka Blaumanis rakstīja laikā, kad Latvijas teritorijā jau kādu laiku ir kapitālisms. Visi vēlas kļūt turīgi, taču tas izdevies vien nedaudziem.

Mīlestība Blaumaņa ir nevis gaiša un laimīga, bet gan smaga un bieži vien nelaimīga.