Mīlestības attēlojums I Ziedoņa epifānijās

* „Es pārkāpju savu pirmo slieksni, no kaut kā neatminama un nebijuša pāri slieksnim rīta miglā – ta ir mana bērnība.”

** „Un tad atveras istabas durvis, iznāk māte un saka : Drīz lēks saule. Un drīz Tu būsi mans dēls.”

* „ O, lielā saule, pateicies manam tēvam un mātei, kas man deva mīlošu sirdi! Pateicies viņas tēvam un mātei! Mums ir silta rokas, mēs atmodinajām viens otru, mēs atsildījam viens otru, mēs kļuvām redzīgie.”

** „Pasaule ir siltuma izslāpusi. Bet mīlestību līdz vecumam saglabā retais. Jums ir siltas rokas, bet kādam ir nosalušas. Kurš kuram pieies pirmais? ”

* „ ... Apiet apkārt... Tas ir vienalga – apiet apkārt ziedam vai apkārt jūrai. Zieds ir tik pat liels kā jūra. Neskriet taisni jūrā, nebrist ziedā, nekāpt cita dvēselē, bet iet tuvu līdzās, apiet apkārt, palikt tuvu. ”

** „ Es eju gar pašu malu, izpletis rokas kā spārnus, un viena roka man ir zemes pusnakts miglā, un otra – virs jūras. Tas ir tas, ko es saucu par tuvumu. Tas IR tas.”

*** „ Pavārs iet pa katla maliņu, pa šķīvja maliņu. Viņam ēdiens nav tikai bļoda, līdz malai pilna, vai karote kārā mutē, bet tā smaržu kupena pāri bļodai, mazie smaržu taifūni virtuves debesīs.”

**** „ Strazdu tuvums bērzā, stārķa tuvums ozolā, bezdelīgu tuvums pažobelē un peoniju tuvums zem loga. Tā mājas kļūst tuvas, un es eju iekšā. Bērns vēl nav dzimis, bet viņš ir tuvumā. Tuvu tu esi, un drīz es tevi ieraudzīšu.

* „ Vistas es neganīju. Es vēroju, kā viņas ieiet kaimiņu daļā un atpakaļ vairs nenāk. It kā tur būtu citādas sliekas vai citādas tomātu dobes, ko izkārpīt, nekā mūsējās. Ko viņas tur līda? Bet līda. Kaimiņu puikas daudzīja viņām kājas nost, deva rīt uz āķa uzsprastus maizes gabaliņus, un tomēr viņas līda. Vai tad gailis, kas veda vistas citā dārzā, arī nedomāja : tikai uz īsu brītiņu? ”

** „ – Nevar taču piliens no lāstekas atrauties tikai uz mazu brītiņu. Sniegs no debesīm. Bulta no loka... Tikai uz mazu brītiņu... Nevar taču!”

* „ Allaž par daudz. Tā ir tā pilnības un pilnīguma, un pilnuma nepieklājība. Ka allaž par daudz.”