Mīlestības māksla

Kā Freida mīlestības koncepcija ir patriarhāla vīrieša pieredzes apraksts deviņpadsmitā gadsimta kapitālisma valodā, tā Salivana apraksts attiecināms uz divdesmitā gadsimta atsvešinātās merkantilās personības pieredzi. Tas ir apraksts par "egoismu a deux, par diviem cilvēkiem, kas apvieno savas intereses un kopīgi nostājas pret naidīgo un atsvešināto pasauli. Faktiski viņa tuvības definīcija ir attiecināma uz jebkuras brigādes izjūtām, kurā notiek sadarbība un kurā ikviens "izturas saskaņā ar otra cilvēka paustajām vajadzībām kopīgu mērķu meklējumos".

Pamatdoma bija tāda, ka mīlestība ir seksuālās baudas bērns, un, ja divi cilvēki iemācācās apmierināt viens otru seksuāli, tad viņi mīlēs viens otru. Tas atbilda tā laika vispērējai ilūzijai, ka izmantojot pareizo metodiku, var atrisināt ne tikai rūpnieciskās ražosanas tehniskās problēmas, bet arī visas parējās cilvēciskās problēmas. Tika ignorēts fakts, ka patiesībā ir tieši pretēja šai idejai.

Mīlestība nav pietiekama seksuālā apmierinājuma rezultāts, bet seksuālā laime pat ta saucamā metodikas pārvaldīšana ir mīlestības rezultāts. Ja piedevām ikdienas novērojumiem šo tēzi ir nepieciešams pierādīt, tad pierādījumu var atrast psihoanalīzes rezultātu bagātīgajā klāstā. Visbiežāk sastopamo seksuālo problēmu sieviešu frigiditātes un vīriešu psihiskās impotences vairāk vai mazāk izteikto formu pētījumi rāda, ka to cēlonis nav meklējams pareizās tehnikas zināšanu trukumā, bet gan aizliegumos, kas neļauj mīlēt. Bailes vai naids pret pretējo dzimumu ir to grūtību pamātā, kas kavē cilvēku atdoties pilnīgi, rīkoties spontāni, uzticēties seksuālajam partnerim tūlītējā un tieša fiziskā tuvībā. Ja seksuāli bremzēts cilvēks spēj atbrīvoties no bailem vai naida un tātad iegūst spēju mīlēt, viņa vai viņas seksuālās problemas ir atrisinātas. Ja nespēj, tad nelīdzēs arī seksualās metodikas apjomīga zināšanas.( (93 94.lpp "Milestības māksla" Ērihs Fromms R:2003)