Mūki, pavesti, valdnieki

Romas pāvests ir Romas katoļu baznīcas augstākais garīdznieks, kā arī Vatikāna valsts vadītājs. Tolaik Romas pāvests bija Inocents III. No 1978. gada 22. oktobra līdz 2005. gada 2. aprīlim Romas pāvests bija Jānis Pāvils II. Pašreizējais Romas pāvests ir Benedikts XVI, kurš tika ievēlēts 2005. gada 19. aprīlī 78 gadu vecumā.

1201. Livonijas bīskaps, Brēmenes domkungs Alberts liek pamatus Rīgai kā viduslaiku pilsētai.

1282. Rīga iekļaujas Hanzas pilsētu savienībā. Pilsētnieku sastāvs bijis internacionāls, kurā vadošo lomu ieņēma vācu iedzīvotāji.

1297. 1330. Karš starp Livonijas Ordeni un Rīgas pilsētu.

1521. 1524. Reformācijas kustība Latvijā, Rīga kļūst par luterisku pilsētu.

1558. 1583. Livonijas karš, kura rezultātā Rīga tiek iekļauta Polijas Lietuvas valstī.

1581. 1621. Rīga atrodas Polijas Lietuvas valsts varā.

1812. Napoleona armijai apdraudot Rīgu, tiek nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas, radot priekšnoteikumus tagadējam ielu plānojumam un apbūvei.

19.gs 2. puse Rīga kļūst par vienu no nozīmīgākajām pilsētām Krievijā, uzplaukst rūpniecība un tirdzniecība.

1915. Rūpniecības uzņēmumu evakuācija sakarā ar frontes tuvošanos Rīgai.

1630. g. Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs muižu piešķīris virsleitnantam Simonam fon Šulcam, tā celta apt. viena km attālumā no pilsdrupām.

13.gadsimtā sarakstītā Livonijas Indriķa (sarakstīta laika posmā no 1225. 1226.g.) un Atskaņu (sarakstīta laika posmā no 1278. 1279.g.) hronika sniedz plašu ieskatu vēstures notikumu attīstībā attiecīgajā laika posmā, bet par vietējo tautu kultūru un paražām tajās stāstīts ļoti maz.

Livonijas Indriķa hronikā pieminēta vidzemnieku došanās cīņā pret igauņiem un prieka timpānu sišana kopā ar mūzikas instrumentiem un dziedāšana, kā arī fragmentārs apraksts par kuršu tradīciju mirušos sadedzināt:

Latviešu Indriķis (Henricus de Lettis) (1187 pēc 1259) jeb Heinrihs no Papendorfas bija hronists, pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (Indriķa hronika) autors. Pēc tautības latvietis vai vācietis (ir divas hipotēzes).

1208. gadā iesvētīts par garīdznieku un ieradies Imerā, kur sācis sludināt kristietību vietējo latviešu vidū. Uzceļ baznīcu Rubenē. Parādās kā šķīrējs strīdā starp Autines latviešiem un ordeni 1212. gadā (skat. Autines sacelšanās). 1215. gadā pavada Raceburgas bīskapu Filipu ceļā uz Romu. Vēlāk piedalās krusta karos pret igauņiem. Dzīvojis Rubenē līdz pat 1259. gadam, kad viņu nopratina kā liecinieku strīdā par arhibīskapijas un ordeņa robežām pie Burtnieku ezera un Salacas.

Savu hroniku sarakstījis ap 1225./1226. gadu, bet 1227. gadā tai pievieno vēl vienu nodaļu par Sāmsalas iekarošanu.

Turaida (lat. Thoreida, Thoreyda; līvu valodā nozīmē "Dieva dārzs") bijis viens no lielākiem līvu centriem, atradies Gaujas baseinā.

Īpaša nozīme ne tikai novada, bet visas Latvijas senvēsturē 12. gs. beigās 13. gs. sākumā bija mazajai Daugavas salai Mārtiņsalai ievērojamam Daugavas lībiešu centram. Netālā Ikšķile kļuva par vietām, kur tika celtas pirmās mūra pilis un kristīgās baznīcas Latvijā. Te norisinājās "Indriķa hronikā" aprakstītie notikumi vietējo lībiešu kristīšana un pakāpeniska pakļaušana. 1186. gadā misionārs Meinards uzcēla pili Mārtiņsalā. Otrā pasaules kara laikā Salaspils tuvumā bija izvietota koncentrācijas nometne.