Nafta: no dabas rezervēm līdz enerģijas avotiem
Naftas destilēšana.
Naftas pārstrāde.
Nafta ir šķidrs, eļļains degizraktenis. Tā sastāv no dažādiem ogļūdeņražiem (piemaisījumu veidā tajā ir arī daži citi organiski savienojumi). Nafta parasti ir tumšā, zaļganbrūnā krāsā, bet tā var būt arī gaiši brūna, sarkana vai pat bezkrāsaina. Gaismā nafta fluoristicē.
Ja naftā pārākumā ir alkāni, tad to sauc par metāna naftu vai parafīnnaftu. Tāda nafta ir Pensilvānijā (ASV). Bet, ja tajā pārākumā ir cikloalkāni, tad to sauc par naftēnu naftu. Tāda nafta ir, piemēram, Azerbaidžānā.
Nafta ir bijusi pazīstama jau sirmā senatnē. Šumērā, Asīrijā, Bābelē to lietoja gaismekļos, par konservēšanas līdzekli un līmvielu. Apmēram no 400. gada destilētu naftu, tā sakot, „balto naftu” (benzīnu un petroleju) lietoja degbultās. Viduslaikos naftu sāka saukt par petroleju (no grieķu petra klints, latīņu oleum eļļa). Tagad tā sauc vienu no naftas destilācijas frakcijām.
Iekšdedzes dzinēju degvielai ļoti svarīgs ir oktānskaitlis. Jo lielāks ir šis skaitlis, jo mazāka tieksme ir degvielai motora cilindrā detonēt. Oktānskaitļa skalu sastāda, normālam heptānam dodot šī skaitļa nulles vērtību un izooktānam vērtību 100: CH (CH ) CH oktānskaitlis ir 0
CH C – CH CH – CH oktānskaitlis ir 100
Degvielai oktānskaitli nosaka, salīdzinot tās tieksmi detonēt ar tieksmi detonēt maisījumam, kurš sastāv no n heptāna un izooktāna. Ja detonēšanas tieksme ir vienāda, tad degvielas oktānskaitļa vērtību norāda izooktāna tilpumdaļa (procentos) n heptāna un izooktāna maisījumā.
