Nafta: veidošanās un lietojums
Asv.
Kanāda.
Turmenistāna.
Nīderlande.
Lielbritānija.
Degošā dabasgāze ir gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Sastāv no metāna, etāna, propāna un butāna ar viegli gaistošo šķidro ogļūdeņražu, CO2, N2, H2S, He un Ar piemaisījumiem. Veidojas, katalītiski pārveidojoties nogulmiežu organiskajām vielām. Rūpnieciskie krājumi koncentrēti norobežotās ar citiem izrakteņiem nesaistītās atradnēs; naftas atradnēs, kur dabasgāze (naftas pavadgāze) daļēji vai pilnīgi izšķīdusi naftā vai atrodas virs naftas iegulas; gāzkondensātu atradnes, kurās gāze piesātināta ar šķidriem, viegli gaistošiem ogļūdenražiem.
Dabasgāze sastopama visu ģeoloģisko sistēmu nogulumos, sākot ar vēlo proterozoju, dažādā dziļumā (galvenokārt līdz 3 km); 85% zināmo krājumu smilšainos un aleirītiskajos iežos, 15% karbonātiskajos iežos. Dabasgāzes un naftas atradnes veido naftas un gāzes baseinus, kas atrodas platformu ieliecēs (ASV Mičigana un Ilinoisas baseini, Krievijā Volgas Urālu apgabals), ieliektās platformu malās (Rietumsibīrijas baseins), reģenerēto kalnu ieplakās (ASV Klinšu kalnu baseins, Krievijā Ferganas baseins), alpīno kalnu malās un iekšējās ieplakās (ASV Kalifornijas baseins, Krievijā Sahalīnas baseins).
Ogļu ģeoloģiskie krājumi pasaulē ir ~15000 miljardu t, no tām ~90 % Ķīnā, Krievijā, ASV.
Apalaču akmeņogļu baseins atrodas ASV austrumu daļā, Ohaio, Pensilvānijas, Rietumvirdžīnijas, Kentuki, Tenesī un Alabamas štatā, Apalaču rietumu malas ieliecē. Viens no lielākajiem baseiniem pasaulē. Platums ~187,6 tk km2. Ogles veidojušās karbona periodā. Sastopamas subbituminozās, bituminozās ogles un antracīts.
Augšsilēzijas akmeņogļu baseins atrodas Polijā un Čehoslovākijā. Platums 5450 km2. Ogles veidojošās karbona periodā. Sastopamas visu marku ogles no liesajām līdz garliesmu oglēm.
Ļenas ogļu baseins atrodas Krievijā, Jakutijā un Krasnajorskas novada ziemeļaustrumos, Sibīrijas platformas Viļujas sineklīzē un Verhojanskas un Tamiras malas ieliecēs. Platums 600 tk km2. Ogles veidojušās jūras, krīta un neogēna periodā. Ogļu slāņi ir līdz 1800 m dziļumam. Rietumu daļā atrodas brūnogles, austrumu akmeņogles.
Rūras akmeņogļu baseins lielākais akmeņogļu baseins Rietumeiropā. Atrodas Rūras upes baseinā, Vācijā. Platība ~4 tk km2. 65 % ir koksējamās ogles.
C14H10 policikliskais arēns (aromātiskais ogļūdeņradis) ar 3 lineāri kondensētiem cikliem.
C6H6 vienkāršākais arēns. Bezkrāsains, gaistošs šķidrums; kušanas temperatūra 5,5oC, viršanas temperatūra 80,1oC, blīvums 879 kg/m3; Gandrīz nemaz nešķīst ūdenī, šķīst daudzos organiskajos šķīdinātājos. Benzola tvaiki ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu.







