Nafta no fizikas, ķīmijas un bioloģijas viedokļa

Mūsdienu cilvēka saimnieciskās darbības, kā arī nepareizas dabas aizsardzības rezultātā iet bojā daudz augu, dzīvnieku un mikroorganismu. Traģiskākais ir tas, ka bojā gājušie indivīdi nereti ir pēdējie kādas sugas pārstāvji. Mūsu laikmeta tipiskākā iezīme ir ārkārtīgi strauja transporta un tehnoloģiju attīstība. Ik dienas jāpārvieto viss, sākot ar vairumu Zemes iedzīvotāju un viņu uzturlīdzekļiem un beidzot ar rūpniecības un enerģētikas izejvielām. Visas transporta trases traucē, bojā vai pat pilnīgi izjauc dabisko režīmu gaisā, uz zemes un ūdenī.

Lai vairāk uzzinātu par šāda veida nelaimēm, ko dabai nodara cilvēks, izvēlējāmies tēmu, kas ir šīs problēmas spilgts piemērs 2002. gada 19.novembrī Spānijas vēsturē bija viena no tumšākajām dienām, kad uz Portugāles pusi, vairāk nekā 200 km no Spānijas krastiem, nogrima naftas kuģis Prestige (Prestižs). Šī katastrofa plaši aprakstīta žurnālā “Vides Vēstis”, 2003. gada februāra numurā.

Mūsu darbā analizēsim šo problēmu no trīs dažādiem aspektiem: fizikas, ķīmijas un bioloģijas. Darba mērķis ir analizēt naftas problēmu un tās postījumus dabā, kā arī pierādīt visu triju dabas zinātņu savstarpēju mijiedarbību. Darba gaitā tiks atklāta šīs problēmas aktulaitāte.

1) analizēt naftu no dabaszinātņu viedokļa sakarā ar doto rakstu

3) izpētīt naftas problēmu atsevišķi no katra aspekta

4) sasaistīt un pierādīt bioloģijas, ķīmijas un fizikas savstarpējo saistību, secinājumos.

Nafta ir derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas zemes garozā, tā ir viena no galvenajām enerģētikas izejvielām. Naftu kā kurināmo sāka plaši lietot kopš 19. gs. beigām, kad tika izgudroti iekšdedzes dzinēji., kuros par degvielu lieto naftas pārstrādes produktus. Tīra nafta lielos daudzumos tika iegūta 1880. gadā, un kopš tā laika tās iegūtie daudzumi pieauguši in turpina pieaugt katru gadu.Attīrīti naftas produkti dod vairāk nekā 60% no nepieciešamā enerģijas daudzuma. Jāpiebilst, ka darbība ar naftu nav pilnīgi droša, lai tādos apmēros neizraisītu kādu avāriju. Tā kā daudzas naftas atradnes atrodas okeāna dzīlēs, vai arī tā tiek transportēta pa ūdeni, tad ne vienmēr naftas izplūšana saistāma ar tankkuģu avārijām, tas notiek arī iegūšanas procesā. Globāli skatoties avārijas draudus mēs iedalām 3 posmos:

2) laikā, kad to pārsūknē no ieguves vietas uz tankkuģi

3. Naftas pārvadāšana ir bizness uz kura rēķina tiek pelnīta liela nauda. Šie uzņēmēji ir ļoti bagāti, bet vēlas nopelnīt uz tankkuģu rēķina uz spēles liekot apkārtējo vidi. Kuģošanas speciālisti atzīst, ka aptuveni puse pasaules flotes kuģo zem trešās valsts karogiem, tādējādi noveldami no saviem pleciem jebkādu atbildību. Tā kā naftas glabātuves atrodas tālu no vietām, kur tā jānogādā, tieši šis process visvairāk piesārņo apkārtējo vidi tankkuģu tīrīšanas, balasta iekraušanas laikā. Tomēr lielā mērā vides aizsargāšana ir atkarīga no tā, kāda tehnika tiek lietota, lai naftu transportētu. Tankkuģis Prestige ir Japāņu darinājums, ko 70. gados uzbūvēja pēc principa ātrāk un lētāk, to ārējo sienu biezums ir starptautiskajos noteikumos noetiktais minimums, tas nozīmē, ka naftu tajos pārvadāt ir bīstami.