Novele Rūdolfs Blaumanis "Ņāves ēnā"

Stāsts un novele ir mazās epikas formas. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka stāsts un novele nav šķirami, taču darbības risinājuma veidā šajos žanros vērojamas ļoti būtiskas atšķirības. Stāsts ir daudz plašāks jēdziens. Par stāstiem var nosaukt visus mazās epikas formas prozas darbus. Taču novele ir tikai viens no stāsta paveidiem.

Novele pieder pie tehniski vissarežģītākajiem, bet arī visinteresantākajiem žanriem pasaules literatūrā.

Krievu rakstnieks Alekseja Tolstojs par noveli raksta: "Novele ir mākslas visgrūtākā forma. Lielā stāstā lasītāju var "apvārdot" ar lieliskiem aprakstiem, asprātīgiem dialogiem, vai nu mazums, ar ko... Turpretī te jums viss ir kā uz delnas. Jums jābūt gudriem, jums jābūt nozīmīgiem mazā forma neatsvabina jūs no liela satura."

Tātad viena no noveles galvenajām, obligātajām prasībām tā nedrīkst būt pārāk gara. Arī darbojošos personu skaits ir ierobežots. Fabulai jābūt koncentrētai, darbības risinājumam jābūt spraigam un dramatiskam, visiem izteiksmes līdzekļiem maksimāli koncentrētiem. Garus tēlojumus, dabas aprakstus, arī darbojošos personu raksturojumus pa lielākai daļai aizstāj trāpīgas, izteiksmīgas detaļas. Obligāts noveles priekšnoteikums ir arī negaidīts darbības pavērsiens un atrisinājums.

Dzimis Ērgļu muižā. No 5 gadu vecuma līdz mūža beigām viņa dzīve saistīta ar Ērgļu pagasta Braku mājām.