Rūdolfs Blaumanis „Purva bridējs”

Edgars noteikti ir bijis kaislīgs mīlētājs. Visā novelē uzsvērtas Edgara kaislības ar sievietēm, kuras vienmēr mīlējušas viņu. Edgarā, kad viņš ierauga Kristīni sarunājamies ar Akmentiņu, noris kaislīgi jūtu pārdzīvojumi un viņš aizjāj prom lielā ātrumā. Kad Asta madāma neļauj Edgaram iet muižkunga istabās pie Kristīnes, viņš jau no sākuma zina, ka viņš tur tiks. Edgars, jūtu uzvirmojumā, ir gatavs darīt jebko. Viņš seko savām jūtām kaislībām. Arī sarunās ar kučieri atklājas tas, ko Edgars darījis. Kučierim patīk izstāstīt kaut ko par to, ko Edgars darījis iepriekšējā naktī. Lai gan Edgars nevar to noliegt, viņš ar to nelielās. Tur nedaudz atklājas Edgara cēlums. Cēlums redzams arī gadījumā par, kuru runājas meitenes pie baznīcas. Edgars, pretēji saviem biedriem, nedzer uz citu naudu un nekad neaprunā un nestāsta sliktu par otru aiz muguras.

Visai novelei cauri vijas doma par Edgara samaitātību. Tomēr skaidrs ir tas, ka Edgars nemaz nav bijis vairāk samaitāts kā kučieris un sulainis, tikai viņš to neslēpj. Edgaram patīk iedzert, patīk uzdzīvot ar sievietēm. Tomēr pati lielākā samaitātība ir tā, ka viņš vairs nesaprot, ka tas ir kaut kas slikts. To viņš atklāti pasaka Kristīnei sarunā ar viņu parkā.

Edgarā ir daudzi pretstati. Tomēr kopumā problēma jau nav viņā, bet viņa sliktajos ieradumos.