Oskars Kalpaks 1 latviešu armijas virspavēlnieks

Oskars Kalpaks dzimis 1882. gadā latviešu zemnieku ģimenē. Skolas laikā zēns apguva vijoļspēli, ko viņam patika spēlēt arī vēlāk. Viņš ieguva labu militāro izglītību cariskās Krievijas armijā un mērķtiecīgi veidoja profesionāla virsnieka karjeru. O. Kalpaka virsnieka spējas un personiskā varonība daudzās nozīmīgās Pirmā pasaules kara kaujās tika novērtētas, un viņš tika apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko varonības zīmi – Sv. Jura ordeni un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā O. Kalpaks saņēma gandrīz visus apbalvojumus, ko bija iespējams saņemt kājnieku virsniekam.

Nacionālo militāro vienību esamība un pulkveža O. Kalpaka uzticamība ļāva pirmajai Latvijas valdībai izmantot vēsturisko iespēju tuvoties faktiskajai neatkarībai – vispirms noslēgt pagaidu vienošanos ar vācu un krievu baltgvardu daļām, lai cīnītos pret lielinieku iebrukumu. O. Kalpaka bataljonam bija izcila nozīme šajā militāri politiskā kompromisa apvienībā, un tas vērtējams kā būtisks solis pretī Latvijas neatkarībai.

Šajā laikā Latvijā sadūrās dažādu valstu ģeopolitiskās intereses. Tāpēc Latvijas neatkarības pretinieki ātri saskatīja O. Kalpaka un viņa bataljona pieaugošo spēku kā apdraudējumu savu ieceru realizācijai. Pretiniekiem kļuva aktuāli vājināt tautas atbalsta pieaugumu pulkveža vadītajām vienībām. Iespējams tāpēc 6. martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē “pārpratuma” dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem - vācu un latviešu daļām -, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū - bataljona komandieris pulkvedis O. Kalpaks. Versijas ir dažādas, taču ir aculiecinieki un fakti, kas vēsta, ka uz Skrundas ceļa tika realizēta iepriekš plānota Kalpaka bataljona vadības iznīcināšana. Pēc Kalpaka nāves bataljona komandēšana tika uzticēta kapteinim Jānim Balodim.