Pareiza stāja: veselības pamats un labas pozas nozīme

2. Stāja ir pareiza, ja nav mugurkaulam izliekumu uz sāniem, bet izliekumi priekšas – muguras virzienā ir normāli. Nelielas atvirzies no normas apzīmē par vāju stāju. Nepareiza stāja var rasties patoloģisku mugurkaula izliekuma gadījumā, to pamatā var būt pārmaiņas pašā mugurkaulā, piemēram, nepareizas formas skriemeļi un muskuļu vājums. Nepareiza stāja ir ne tikai neglīta, bet tā var radīt pat dažu iekšējo orgānu (elpošanas, asinsrites, gremošanas) traucējumus.

3. Stāja galvenokārt veidojas 6 7 gadu vecumā, tāpat kā citi ieradumi pareiza ķermeņa pozas ieturēšana ejot, darba izpildīšana stāvot vai atbildot pie tāfeles, kā arī vairāku stundu sēdēšana skolas solā vai mājā pie rakstām galda – ir saistīta ar sistemātisku atkārtojamību. Pareizas stājas veidošanās notiek pakāpeniski un ilgstoši – no agras bērnības. Var teikt, ka bērna stāja ir atkarīga no pareizu mugurkaula fizioloģisko liekumu izveidošanās bērna augšanas un attīstības dažādos posmos. Bērnībā gandrīz pusi no mugurkaulāja garuma aizņem starpskriemeļu diski – skrimšļa veidojumi, kas arī veicina mugurkaulāja lokanību, plasticitāti. Stāju var ietekmēt arī nevienāds kāju garums, kas liek mugurkaulam izliekties uz sāniem. Vērtējot bērnu stāju, jānovērš viņa uzmanību, piemēram, ar sarunu, lai stāja būtu nepiespiesta, brīva.

4. Šķībi sēžot, stāvot, vai sēžot ar sakumpušu muguru, kā arī citu faktoru iespaidā aktīvajā un pasīvajā kustību aparātā veidojas asimetrijas, mugurkaula liekumu un pēdas balsta slodzes pārmaiņas. Sākotnēji šīm izmaiņām ir funkcionāls raksturs, kas ir vieglāk koriģējamas un labojamas, bet ar laiku tās kļūst neatgriezeniskas, veidojas deformācijas.