Visnozīmīgākais dabas elements ir zeme un uz tās esošie neizsmeļamie dabas resursi, kā saule, vējš, paisumi un bēgumi, ūdens un citi. Zeme dot visu nepieciešamo pasaules pastāvēšanai- augus, dzīvniekus, derīgos izrakteņus un citus. Bet saimnieciski izmantojama ir ne visa sauszemes teritorija, jo daļu klāj tuksneši, kalni, sauzemes ledāji, tropiskie meži. Tās vietās stipri atšķiras gan pēc zemes izmantošanas sruktūras, gan pēc zemes resursu daudzuma, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
Latvijā zemes resursu izmantošana ir stipri izmainījusi dabas ainavu un atlikušo resursu dauduzmu. 40% izmanto lauksaimniecībā, 43% ir meži un krūmāji, 10% aizņem purvi. Visbiežāk tās ir ganību pļavas, lauki zemkopībai un lopkopībai. Arāmzemi ļoti plaši izmanto visā Eiropā Un Vidusjūras reģionos.
Lielākā daļa dabas atjaunojamo resursu tiek izmantota enerģijas ražošanā.
Latvijā diemžēl netiek stipri izmantota tāda enerģija, kuras izmantošana daudz viet pasaulē ar vien attīstās vairāk un vairāk, piemēram, vēja enerģija- tas ir viens no atjaunojamiem resursiem, jo tas pūš vairāk vai mazāk nepārtraukti. Vēja spēku var izmantot mehānismu darbināšanai un elektroenerģijas ražošanai. Agrākos laikos pirmās vējdzirnavas izmantoja mehānismu darbināšanā, lai maltu graudus vai veikt citus darbus, tagad vējdzirnavām ir cita funkcija- ražot elektrību. Vēja ģeneratori ražo elekrtību "vēja fermās", piemēram, Almont Pass Kalifornijā, ASV 80.gados vairāk nekā 20 000 vēja ģeneratori ir uzstādīti visā pasaulē, un zinātnieki paredz, ka ar vēja ģeneratoriem 2030.g. varēs saražot vairāk nekā 10% no visas pasaules elektrības.
Līdzīgi ir arī ar saules enerģiju. Saule uz zemi izstaro milzum lielu enerģijas „vilni”. Fotogalvaniskie (solārie) elementi šo enerģiju var uztvert, sakrāt un pārvēst elektrībā. Fotogalvanisko elementu ražošana kļuva iespējama tikai 20.gs. 50.gados, kad amerikāņu zinātniekiem Dž. L. Pīrsonam, D. M. Čepinam un K.S. Fuleram izdevās no sīkiem solorājiem elementiem izveidot saules bateriju. Daudzās valstīs saules siltumu izmanto arī ūdens sildīšanai. Solārā enerģija ir droša un videi draudzīga, jo tā nerada nekāda veida piesārņojumu. 15% no saņemtajiem saules stariem solārie elementi var pārvērst elektriskajā enerģijā- zinātnieki cer šos rādītājus uzlabot.
Līdzīgi var ražot lektrību arī no ūdens, paisuma, bēguma. Krītošs ūdens rada pietiekami lielu spēku, lai darbinātu turbīnas, kas ražo elektrību. Parasti to veic, ražo naktī, kad enerģijas patēriņš ir neliels, un, dienai sākoties, augstākais rezervuārs jau ir piepildīts. Visvecākais zināmais zemes un akmens dambis tika uzbūvēts pār Garavi ieeju Ēģiptē aptuveni pirms 5000 gadiem. Interesants fakts ir aŗi par viļņiem- ja 1 m augsts un 25 m garš vilnis triecas pret krastu, tad atbrīvojas aptuveni 120 000 džoulu potenciālās enerģijas. Ja to pārvērstu elektriskajā enerģijā, tās pietiktu galda lampas spuldzes kvēlošanai aptuveni vienu stundu. Runājot par jau ieprieks minēto neizsmeļamo resursu paisumi un bēgumi- to enerģiju izmanto aizsprostos jeb dambjos, kurus būvē estuāros(applūstoša upes grīvā). Paisuma vai bēguma brīdī ūdens plūst arī caur milzīgām turbīnām.
Vēl interesanti fakti par enerģiju: Lielākie enerģijas patērētāji ir ASV valsts - 24,6% patēriņš no visā pasaulē saražotās enerģijas. Lielākie kodolenerģijas lietotāji ir Lietuva - 85,59% no visas saražotās enerģijas. Lielākie koksnes patērētāji ir Mali 97% no visas enerģijas patēriņa (daudzas jaunattīstītās valstis par enerģijas avotu izmanto koksni). Visā pasaulē aptuveni 17% no saražotās elektrības patērē apgaismošanai.
Pēc speciālistu domām, tropiskajos lietusmežos ik dienu iet bojā viena augu, dzīvnieku vai putnu suga. Tas notiek tāpēc, ka cilvēki nemaz nedomā par apkārtējo dabu, viņiem rūp tikai savas problēmas. Taču, manuprāt, izmantojot tieši manis iepriekš minētos dabas resursus (sauli, vēju, ūdeni, viļņus), dabai tiek daudz mazāks kaitējums, nekā izmantojot izsmeļamos un dabai nedraudzīgos resursus.
