Skābekļa raksturojums

Skābeklis Zemes un atmosfērā ir visvairāk izplatīts elements. Gaisa skābekļa O2 masas daļa ir 23%, tilpumdaļa – 21%. Skābeklis ietilpst gandrīz visu to vielu sastāvā, kuras atrodas ap mums (piemēram, ūdens H2O, smiltis SiO2,u. c.). Elements skābeklis ir arī organisko vielu sastāvā (piemēram, olbaltumvielās, taukos un ogļhidrātos, u. c.).

Dienā augi fotosintēzes procesā ražo to augšanai nepieciešamo enerģiju. Auga zaļās daļas uztver saules gaismu, ūdeni un oglekļa dioksīdu, lai veidotu jaunas šūnas, un izdala skābekli. Tā skābeklis nepārtraukti nonāk gaisā un izzūd no tā.

Mūsu organismam ir nepieciešams skābeklis, lai ražotu enerģiju, kuru patērējam muskuļu darbā. Skābeklis, ko mē ieelpojam, tiek izmantots, lai “sadedzinātu” apēsto barību un veidotos enerģija, kas ir nepieciešama cilvēka eksistencei. Skābekļa uzņemšanas procesu sauc par elpošanu. Skābekli no plaušām, kas to uzņem no gaisa, asinis pārnes uz muskuļiem, kur tas ir nepieciešams enerģijas ražošanai.

Skābekli var arī iegūt no KMnO4 , no KClO3 , no HgO un vēl no citām vielām.

Gaiss, ko mēs elpojam, ir skābekļa un slāpekļa maisījums. Tīru skābekli var iegūt no gaisa. Gaisu atdzesē līdz ļoti zemām temperatūrām ( 180oC), pie kurām tas kļūst šķidrs. Kad šķidrā gaisa temperatūra sāk nedaudz paaugstināties, gaiss sāk vārīties. Sākumā iztvaiko slāpeklis, bet skābeklis paliek.

Medicīnā skābekli bieži izmanto, lai glābtu ar tvana gāzi vai citām indīgām gāzēm saindējušos cilvēkus. Skābeklis ir nepieciešams arī slimniekiem, kuriem ir traucēta normālā elpošana.