Pasvaldiibu tiesiibu eksammenu jautajumi un atbildes

Daudzu valstu uzkrātā pieredze pašvaldību izveidošana un darbībā koncentrētā veidā ir izklāstīta divos starptautiskajos tiesību dokumentos Vispasaules Deklarācijā par pašvaldībām (pieņemta 1985,g. Riodežaneiro un atjaunota 1993.g. Toronto) un Eiropas Hartā par pašvaldībām (pieņemtai 985.g. Strasbūrā, papildināta 1992.g.), ko parakstījušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis un ratificējušas arī kandidātvalstis. Arī Latvijas Republika 1986.gadā ir pievienojusies Eiropas Hartai. Abi dokumenti pēc satura ir līdzīgi un uzskatāmi kā starptautiskie standarti pašvaldību darbībai.

Interesi izraisa dokumentos noteiktas prasības pašvaldību finansiālajai patstāvībai. Būtiskākās prasības attiecībā uz pašvaldību finanšu nodrošinājumu ir šādas:

• pašvaldību finanšu resursiem jābūt atbilstošiem pašvaldību kompetencei (funkcijām, kas noteiktas likumos);

• vismaz daļu no pašvaldību finanšu resursiem jāveido vietējiem nodokļiem un nodevām, kuru likmes ir tiesīgas noteikt pašvaldības;

• lai aizsargātu finansiālajā ziņā vājākās pašvaldības, jāveido pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas sistēma;

• finansiālai palīdzībai no valsts nevajadzētu būt ar mērķa raksturu, lai tā neiespaidotu pašvaldību patstāvību.

5. Kāda savstarpējā mijiedarbība starp centrālo vēlēšanu komiteju , pašvaldību vēlēšanu un pašvaldību

6. Kādas personas var būt par pašvaldības vietējās vēlēšanu komisijas locekli.

To ievēlē pilsētas vai pagasta Centrālās vēlēš ,komisijas kārtībā. No attiecīgām iestādēm ieteiktiem Latvijas pilsoņiem ieceļ komisiju. Komisijā nedrīkst būt mazāk par 3 ne vairāk par 7.Vēlēšanu komisiju veido no Latvijas pilsoņiem , kuri prot latviešu valodu , vispārējā vidējā izglīt. Nevar būt Saeimas, attiecīgās pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputāts. Par iecirkņa komisijas locekli nevar būt persona, kura ir pieteikta par deputāta kandidātu vai ir kandidātu saraksta iesniedzēja. Dome (padome) pārbauda vai kandidāts atbilst likumā noteiktām prasībām. Par katru balso atsevišķi. Par ievēlētiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk balsu, taču ne mazāk, kā nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

Bāriņtiesa ir pilsētas vai novada pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Ja pašvaldībā nav notāra, bāriņtiesa pilda pagasttiesas funkc. Mantojuma lietu kārtošana, mantojuma apsardzība, izdara apliecinājumus uc. lik. paredz. f jas.To finansē ( pilsētas ) novada pašvaldība.

Sastāv no priekšsēdētāja un tiesas locekļiem, kuru skaitu nosaka pilsētu ( novada ) dome. To ievēl uz pieciem 5 gadiem.

Pagasttiesa ir pagasta vai novada pašvaldības izveidota iestāde, kura tās teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, civillikumā paredzētajos gadījumos. Vairāki pagasti var izveidot vienu pagasttiesu .To finansē pagasta pašvaldība.

To darbu regulē likums par bāriņtiesām un pagasttiesām, Civillikums un MK noteikumi .

To darbību regulē likums „par bāriņtiesām un pagasttiesām”, Civillikums un MK noteikumi. Metodiski pārrauga Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Apliecinājumu izdarīšanu , mantojuma lietu kārtošanu metodiski vada Tieslietu ministrija. Finansiālo uzraudzību veic pilsētas ( novada ) dome. Lietu paraugrakstus pēc saskaņošanas ar tieslietu ministrija apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.