Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšana ar apsūdzības rakstu, tās procesuālā kārtība

Pirmstiesas izmeklēšanas stadija ir nepieciešama, lai pirms tiesas procesuāli nostiprinātu nozieguma pēdas, savāktu procesuāli nostiprināti un pārbaudītu visus pierādījumus, kas vajadzīgi patiesības nostiprināšanai lietā, kā arī formulētu un celtu apsūdzību, tādā veidā sagatavojot un nodrošinot krimināllietas iztiesāšanas un izspiešanas iespējas tiesas sēdē. Taču pirmstiesas izmeklēšanu nedrīkst uzskatīt tikai par tiesas sēdes sagatavošanas stadiju, jo tai ir patstāvīgi uzdevumi.

Pirmstiesas izmeklēšanas stadija sākas ar krimināllietas ierosināšanu, proti – ar brīdi, kad pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, saskaņā ar pašlaik spēkā obligāta visās krimināllietās, izņemot noziegumus, kas minēti KPK 111.p.2.d.

Pirmstiesas izmeklēšanā ir saskatāmi divi posmi jeb etapi:

I. No krimināllietas ierosināšanas brīža līdz laikpunktam, kad tiek noskaidrota pie kriminālatbildības saucamā persona un savākti pietiekami pierādījumi apsūdzības celšanai, vai līdz brīdim, kad iestājas kriminālatbildības noilgums. Ja izmeklēšanas laikā rodas apstākļi, kas nepieļauj tiesvedība krimināllietā, tad tā ir jāizbeidz. Pēc krimināllietas ierosināšanas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes galveno uzmanību velta tās personas procesuālai noskaidrošanai, kas noziegumu izdarījusi, un savākts pierādījums viņas saukšanai pie kriminālatbildības.

II. Kriminālvajāšanas etaps, kas sākas ar brīdi, kad prokurors pieņem lēmumu par personas saukšanu pie atbildības. Pēc saukšanas pie kriminālatbildības, respektīvi, pēc kriminālvajāšanas uzsākšanas, lietas izmeklēšana tiek turpināta pret noteiktu personu (apsūdzēto) nolūkā precizēt gan noziedzīgo nodarījumu, gan tā izdarītāja vainu, kā arī procesuālai pierādījumu nostiprināšanai un papildus pārbaudei.

Pirmstiesas izmeklēšanai ir sākums un arī pabeigšanas veids un brīdis [sk. Referāta nod.” Pirmstiesas izmeklēšanas un tās pabeigšanas veidi.”]

Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšana – t.i. noslēdzošais etaps krimināllietas izmeklēšanā.

Pēc nozieguma izmeklēšanas rezultātiem, izz.izd. analīzē un novērtē pirmstiesas izmeklēšanas materiālus kopumā. Ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā, noskaidrojot patiesību, tika izmantoti visi nepieciešamie pierādīšanas līdzekļi un pie tam tika ievērotas KPK prasības, tad izz.izd. pabeidz izmeklēšanas darbības, kuru rezultātā tika iegūti pierādījumi, sistematizētu materiālu un pieņem lēmumu par tālāko krimināllietas virzību.

Tālāku izmeklēšanu dara nelietderīgu vai pat neiespējamu, krimināllieta tiek izbeigta izmeklēšanas stadijā (KPK 5., 208.p.)

1) Apsūdzības rakstu un virzot lietu uz tiesu,

2) Lēmumu par lietas nosūtīšanu tiesas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai,

Ar apsūdzības raksta pirmstiesas izmeklēšana tiek pabeigta, ja sekmīgi atrisināti izmeklēšanas uzdevumi:

 Noskaidrota nozieguma izdarījusī persona un tai celta apsūdzība,

Ar lēmumu par lietas nosūtīšanu tiesas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izmeklēšanu pabeidz ja:

2) Nozieguma izdarītājs nepieskaitāmības stāvoklī nonācis pēc izdarīšanas un gara slimību dēļ atzīsts par sabiedrībai bīstamu (KPK 394. – 404.p.)

Ar lēmumu par lietas izbeigšanu pirmstiesas izmeklēšanu pabeidz ja, izmeklēšanas mērķi nav iespējams sasniegt likumu paredzēto apstākļu dēļ:

3) Ja persona, kas izdarījusi sabiedriski bīstamu nodarījumu tiek atzīta par nepieskaitāmu un ja lieta jāvirza tiesai, lai pielietotu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu,

Izpētot KPK 8.p., izriet ka pirmstiesas izmeklēšanu var pabeigt arī gadījumos, kad prokurors vai izz. iestāde ar prokurora piekrišanu pieņem lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar materiālu vai izbeigtās krimināllietas nosūtīšanu uz tiesu, audzinošā rakstura piespiedu līdzekļi piemērošanu nepilngadīgajam, ja nepilngadīgā izdarītā nodarījuma sabiedriskā bīstamība nav liela.