Postmodernisms mākslā: tradīciju pārkāpums un jauninājumi

Postmodernisms izvērš un detalizē to, kas nāk no modernisma laikmeta, un atsauc atmiņā un attīsta „sākotnēji aizmirsto”. Termins „postmodernisms” ir vārda „modernisms” atvasinājums. Priedēklis „post” norāda atrašanos aiz, precīzāk, to, kas notiek pēc tam. Tā kā postmodernisms cēlies no modernisma, lai izprastu, kas tad ir šis termins ar priedēkli „post”, ir jāsaprot paša pamata būtību, proti, jānoskaidro, kas ir modernisms.

Katrā laikmetā kaut kas ir bijis moderns, tādēļ jēdziens „modernisms” ir ļoti plašs. Vārds „moderns” pirmo reizi ticis lietots jau 5. gs. beigās, lai norobežotu kristīgo tagadni no romiskās pagātnes. Moderns ir viss jaunais, kas ar laiku noveco un ļauj sevi aizvietot ar kaut ko citu jaunu. Modernais un modīgais atšķiras ar to, ka modernais novecojot nekļūst vecmodīgs, bet gan klasisks. Vēsturnieki datē modernisma rašanos gan ar Lielo franču revolūciju 1789. gadā, gan ar Renesansi vai Apgaismības laikmeta sākumu. Visādā gadījumā ar modernisma jēdzinu visbiežāk tiek saprasta tirgus ekonomika, parlamentāra demokrātija politikā, reliģijas ietekmes samazināšanās uz sociālo zinātņu attīstības rēķina.

Meksikāņu rakstnieks Oktavio Pass teicis, ka „pastāv tik modernisma tipu, cik sabiedrību”. Tā ir patiesība, jo katra sabiedrība, kas veidota no daudziem indivīdiem, ir viens liels indivīds. Katrai sabiedrībai ir sava izpratne par lietām, šī izpratne var rasties arī tad, kad citā sabiedrībā tā jau ir novecojusi, t.i. kļuvusi par klasisku.

Anglijā ar jēdzienu „modernie laiki” saprot Jaunos laikus 17. – 18. gs , savukārt ASV par modernisma rašanos laiku uzskata 1830. gadu, kad tā sāka kļūt par dominējošo politisko spēku pasaulē. Daudzi Eiropas filozofi uzskata, ka lūzuma punkts jeb modernisma pamatu likšanas laiks bija Nīčes filozofija (19. un 20. gs. mija), kurā dominēja visu vērtību pārvērtēšana.

Gan modernisms, gan postmodernisms attiecas uz ideju krīzes laikmetu, kad mainījās viss dzīves stils, uztvere, vērtības, orientācijas. Līdz ar modernisma parādīšanos pasaule kļuva citādāka. Jaunās noskaņas kultūrā un sabiedrībā ienāca nevienmērīgi reizēm strauji, reizēm ilgstoši un nereti pastāvēja paralēli ar sabiedrības tradicionālajiem uzskatiem.