PR definīcijas



NB Šodien sabiedrība virzās uz ideālistisko + neitrālo pieeju.
NB PR darbojas ar vairākām grupām vienlaikus.
Adaptācijas process.
PR varētu definēt kā saskarsmes mākslu, kas prasa zināmu izpratni. Tās neapšaubāmi ir mūsu gs. produkts. PR iever sevī divpusēju komunikāciju, informācijas nodošanu un saņemšanu.
PR rada nepieciešamo gaisotni, lai organizācijas mērķi tiktu saprasti un pieņemti.
ražošanas attiecības (attiec. starp darba devēju un ņēmēju)
PR speciālists var būt organizācijas pastāvīgs darbinieks, aģentūras pārstāvis vai darboties patstāvīgi.
veic sabiedrības izpēti (aptaujas, intervijas, datu pārpirkšana)
realizē team work, jo vienatnē ir grūti pieņemt lēmumus
kontrolē plāna izpildes gaitu un veic novērtēšanu
attīstības sekmētājs realizē programmas, analizē reakciju, piesaista līdzekļus organizācijai, darbojas iekšējo konfliktu novēršanā, veido komunikāciju darbinieku un vadības starpā
PR un mārketinga speciālisti bieži darbojas kopā, jo abi veicina pārdošanu. PR, atšķirībā no mārketinga, pārdod uzņēmumu, organizācijas vārdu. PR darba lauks ir plašāks nekā mārketingam.
Publicitāte (bieži PR sinonīms) info nodošana, uzmanības piesaistīšana. Tai ir noteiktas komunikatīvas funkcijas, tā nevienmēr ir pozitīva. Publicists rakstītājs, info izplatītājs.
Reklāma ir sava veida propaganda, tai ir jārada vēlēšanās, motivēta tieksme, prasība pēc kāda produkta.
E. Bernajs (pirmais PR teorētiķis) nosauc šādas īpašības: raksturs, loģika, padomība, radošas spriešanas spējas. (universāls cilvēks???)
1622. gadā Romā (Gregors XV ) nodibināja organizāciju, kas nodarbojās ar katolicisma ideju izplatīšanu. Pēc Franču revolūcijas propaganda kļuva politiska. 19. gs vidū propag. sāk saistīt ar anarhiju. Kā valsts varas realizācijas elementu to sāk pielietot pēc 1819. gada.
Propaganda komunikācija, kas sevī ietver ultimatīvu mērķi un cenšas panākt brīvprātīgu domas akceptēšanu; taktisks līdzeklis sabiedrības domas iespaidošanai; var būt demokrātiskas un autoritatīvas formas. Propag. lieto varas nostiprināšanai un saglabāšanai, cenšas ātri iespaidot sabiedrisko domu, panākt, ka mērķa auditorijas priekšstati sakrīt ar propag teikto.
PR, atšķirībā no propag., veido tēlu, operē ar pārbaudītiem faktiem, nemelo un nelieto sagrozījumus un jēdzienus, kas grūti izprotami
propag mērķis ir aicināt uz darbību, tā sadala savējie: pretējie, PR to nedara
Grieķijā un Senajā Romā (4. gs BC) tas nozīmēja masu komunikāciju, simbolu izmantošanu un cilvēku psiholoģisku ietekmēšanu.
Manipulācija cilvēka vadīšana, izmantojot ievirzes vai orientāciju. Var tikt izmantota zinātniskiem vai politiskiem mērķiem.
Nesaprotamā, slēptā manipulācija tiek lietoti līdzekļi, ko grūti uztvert, izprast pilnībā.
Par galveno filosofijas izpausmes formu Sokrāts uzskatīja dialogu, dzīvu un nepastarpinātu sarunu. Tikai dialoga rezultātā var nonākt pie patiesām zināšanām, jo patiesība slēpjas katrā cilvēkā, tai tikai jāļauj pamosties. Sarunas gaitā tās dalībnieki nosaka tematu, atklāj problēmas bŪtību, konstatē nepilnības, beigās dod atspēkojumu. Iedarbīgs ierocis sarunā, ja nedarbojas argumentācija, ir ironija, tā noved cilvēku tik tālu, ka tas sapinas savos apgalvojumos. Sokrāts ironiju vērsa uz citiem, šaubas uz sevi.
Lielu vērību Sokrāts pievērsa jautājumu formulēšanai, jo tie virza un orientē, atbildes tikai konstatē. Sokrāta mērķis nebija demonstrēt zināšanas, bet gan attīstīt tās un papildināt. Dialoga mērķis bija radīt sākumu zināšanu meklējumiem. Sofisti izstrādāja eristiku = sokratiku (strīda un atspēkošanas māksla, argumenta iekšējo pretrunu atklāšana).