Kultūras definīcijas

Mēs, cilvēki, esam īpaši daudzveidīga suga. Viens no nozīmīgākajiem šīs daudzveidības izpratnes veidiem ir uztvert kultūru kā varenu veicinošo, vai varbūt pat izšķirošo cēlonisko faktoru, kurš nosaka cilvēku uzvedības atšķirību lielāko daļu.

Kultūras jēdziens tiek lietots tikai 18.gs. Kaut arī tas tiek lietots jau agrāk tikai citā nozīmē. Latīņu valodā natura daba, tas, kas notiek pats par sevi; cultura pretējs natura; physis sākotnējā nozīmē vieta, kur notiek spontāna dzimšana.

Kultūra sākas brīdī, kad kāds process nenotiek pats par sevi. Ir vajadzīgs mērķis, uzdevums, iedarbības pasākumi un tad no natura pāriet par cultura. Cilvēks ir kultūras būtne. Viss būtiskais un izšķirīgais ir process. Kultūra ir viss cilvēciskais. Dabiskā un mākslīgā eksistence.

Informatīvā kultūras definīcija (Jo sakārtotāka, jo augstāks līmenis) neģenētiskais informācijas kopums, ko izstrādā, kodē, fiksē un nodod tālākām paaudzēm cilvēce savā attīstības gaitā.

Kultūra ir īpašā veidā organizēta informācija. Ir vajadzīgs mehānisms, kā nodot tālāk. Kultūras process izstrādāšana, kodēšana (māksla utt.), nodošana tālāk.

2) Materiālā kultūra. Tieši materiālās kultūras liecības ir tās, uz kurām balstās vairums secinājumu par pagātnē pastāvējušām civilizācijām. Materiālās kultūras sfērā var ieskaitīt ikvienu amatniecības nozari. Sākot ar sadzīves priekšmetiem, apģērbu, darbarīkiem un beidzot ar rotaslietām, ieročiem un arhitektūru. Civilizācijas nereti iedala tieši pēc saimniekošanas un galvenā nodarbošanās veida. Materiālās un garīgās kultūras visciešākā sadarbība parādās mākslā kā apzinātā garīgos ideālus iemiesojošu tēlu radīšanā.

„Antropoloģija un arheoloģija, pētot cilvēku dažādos telplaika kontekstos, rekonstruē tālās senatnes tipus. Tipoloģizē arī senos darbarīkus, sadzīves priekšmetus, ieročus un rotaslietas. Dažādu atradumu raksturošana nav iespējama bez jēdziena „kultūra” izmantošanas. Mēs lasām literatūrā par akmens laikmeta cilvēku sadzīves kultūru, seno latviešu dziedniecisko kultūru, Senās Ēģiptes tempļu celtniecības kultūru u. tml. Mēs iepazīstam arī dažādus kultūras slāņus, senās kultūras veidus un kultūras pieminekļus.”

Arheoloģiskā kultūra ir arheoloģijas pieminekļi, kurus vieno kopīgs posms, kopēja izplatības teritorija un kopīgas rakstura iezīmes.

Kultūras slānis arheoloģijā zemes slānis, kurā var atrast arheoloģiskos pieminekļus; kultūrslānis.”

Vispārīgo priekšstatu par kultūras parādību sociologs „sadala” vienkāršās un uzskatāmās sastāvdaļās. Tiek veikts abstraktā konkretizācijas process. Tiek atrastas pamatvienības kultūras parādībā, un notiek to izpēte un analīze. Tikai tad sociologs var runāt par izmaiņām kultūras procesos, to attīstību vai pagrimumu. Abstraktais tiek padarīts uzskatāms un salīdzināms. To panāk ar intervijām, aptaujām, dokumentu analīzi un citām empīrisko pētījumu metodēm.”

1. sociāli demogrāfiskie un citi sabiedrības (proti, kā kultūras patērētāja) raksturojumi;

3. kultūras institūtus, kur tiek eksponētas un izmantotas kultūras vērtības: teātri, muzeji, galerijas

„Nosacīti tāpēc, ka runa nav par definīcijas meklējumiem. Dažādās zinātņu nozarēs lieto apzīmējumus, kuros tiek iekļauts vārds „kultūra”. Piemēram, „tehniskā kultūra”, „mikroorganismu kultūra”, „meža kultūra”, „izglītības kultūra”, „lauksaimniecības kultūra”, „agrotehniskā kultūra”, u. tml. Jēdziens „kultūra” šādos gadījumos bieži kalpo kā sinonīms jēdzienam „apstrādāt”. Cilvēks pārveido dabisko vidi atbilstoši savām vajadzībām un pārveido arī pats sevi.”