Problēmas ģimenē

Par sava zinātniski pētnieciskā darba tēmu izvēlējos „Problēmas ģimenē”, saistībā ar to, ka daudzi saziņas līdzekļi informē sabiedrību par ģimenes vērtības mazināšanos un dažādajām problēmām tajā.

Iepazīties ar biežāk traucējošajiem faktoriem veiksmīgas ģimenes izveidē un pastāvēšanā.

• Veikt interviju ar sociālo darbinieku un psihologu.

Veselīgai jeb funkcionējošai ģimenei ir jābūt psiholoģiska atbalsta sistēmai, kurā katrs no tās locekļiem jūtas drošs un pasargāts. Tās pamatu veido vecāku/partneru savstarpējās attiecības, vecāku emocionālā stabilitāte un briedums.[5.] Funkcionālā ģimene ir elastīga, ar iespējamām lomu maiņām, skaidri formulētiem ģimenes likumiem. Veselīga ģimene ir vieta, kur izpaužas tuvība un mīlestība. ”Mēs” izjūta, kas valda ģimenē, nenorobežo laulātos no ārējās pasaules, tajā brīvi tiek uzņemti draugi un kaimiņi. Harmoniskā ģimenē dzīvesbiedri uztver viens otru bez aizspriedumiem, taču tajā pašā laikā cenšas nostiprināt otra labākas iezīmes, priecājas par otra panākumiem, kā arī labvēlīgi un iecietīgi izturas gan pret viņa trūkumiem, gan nepilnībām. Daudz ko piedodami, dzīvesbiedri apzinās, ka nav jācenšas pārveidot pieaugušu cilvēku, ka kaut ko izmainīt dzīvesbiedrā var, vienīgi pamatojoties uz mīlestību, labvēlīgu attieksmi un vispirms pilnveidojot sevi. Viens no galvenajiem komponentiem labi funkcionējošā ģimenes struktūrā ir vecāku solidaritāte attiecībās ar bērniem. Vecāki veido it kā ģimenes mugurkaulu, kas nodrošina bērniem drošības izjūtu. Ģimene balstās nevis uz vecāku varas dominēšanu pār bērniem, bet gan uz to, ka vec...āku vara nodrošina bērnu drošību.[1.]

Funkcionējošās ģimenēs nenoliedz, ka pastāv arī konflikti un dažādas problēmas, taču tās tiek atzītas un risinātas, par tām runā, izsakot katrs savas domas un jūtas, uzskatus un vēlmes.

Ģimenē, kurā partneri ir emocionāli nenobrieduši, viņu pašcieņa ir zema un jūtas tiek noliegtas, uzskatāma par neveselīgu jeb disfunkcionējošu. Tā ir ģimene, kura nonākusi krīzes situācijā jeb nelabvēlīgo ģimeņu statusā.[5.] Disfunkcionālajās ģimenēs valda zema pašpaļāvība ģimenes locekļu vidū, ģimene nenodrošina personības augšanu katram tās loceklim, reti ir arī laulāto savstarpējie kontakti, biežāk vērojama noslēgtība. Problēmas eksistēšana tiek noliegta. Individuālā identitāte tiek upurēta ģimenes identitātei, individuālās vajadzības – ģimenes vajadzībām. Humors, optimisms un dzīvesprieks ir reta parādība disfunkcionālā ģimenē.[1.] Cilvēki, kuri skatās uz ģimeni kā uz vietu, kurā valda nospiestība, nesapratne, ierobežotas, aukstas un izolētas attiecības, nicinoši smaida, kad dzird: ”ģimene – tas ir emocionālais atbalsts.” Viņi varētu teikt: ”Es esmu laimīgs, kad manis nav mājās, kad man nav jāsatiekas aci pret aci ar vecākiem un kad es varu pavadīt laiku ārpus mājas.” Tā ir ģimene, kurai mājas ir kļuvušas par nelabvēlīgu vietu, mājām tiek atņemta atpūtas, drošības un sadarbības funkcija, tās kļūst tikai par tādu kā benzīna uzpildes staciju – ģimenes locekļi tur parādās, lai paēstu un gulētu.[5.]