Profesore Ksenija Skulme

Pēc Otrā pasaules kara, kad iedzīvotāju uzturā trūka olbaltumvielu, bija stipri apgrūtināta kuņģa slimību ārstēšana. Lai to uzlabotu K. Skulme par daļēju dzīvnieku olbaltumvielu aizstājēju un nozīmīgu B grupas vitamīnu avotu izmantoja raugu un ieviesa 200 g maizes rauga dienas devu hroniska gastrīta, kā arī hroniskas kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimniekiem. Pacientiem, kuru diētā bija rauga ēdieni, čūla slēdzās 85% gadījumu, bet gastrīta slimniekiem mazinājās dispeptiskās parādības un uzlabojās kuņģa sekrēcija.

Zinātniece šiem slimniekiem ieviesa arī liberālāku diētu, kurā iekļauti mīksti, vārīti uzturlīdzekļi (nevis malti vai berzti caur sietu kā līdz šim), jo uzskatīja, ka, nosakot diētu, jābalstās ne tikai uz slimības klīniskajiem simptomiem, bet jāievēro arī pacienta organisma metabolisma īpatnības, kompensācija un atjaunošanās, tāpēc diētai jābūt maksimāli pilnvērtīgai.

Profesore arī ieviesa pirmsoperācijas un agrā pēcoperācijas perioda diētas shēmu slimniekiem pēc kuņģa rezekcijas. K. Skulme uzskatīja, ka pēc šādas operācijas maksimāli ātri jāpāriet uz fizioloģiski pilnvērtīgu uzturu.

Pēc K. Skulmes nāves diemžēl netika turpināts perspektīvais, bet sarežģītais un darbietilpīgais darbs, kas paredzēja noskaidrot sakarības, kādas pastāv starp uzturu, tā raksturlielumiem un vielmaiņu ģimenēs, kurās vērojama palielināta saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem.