Rafaēls (Raffaello Santi): dzīve un mākslas devums

Rafaēls (īstais vārds Rafaello Santi 1483 1529) ir itāļu gleznotājs un arhitekts. Pirmās iemaņas glezniecībā viņš ir guvis pie sava tēva gleznotāja Džovanni Santi. Rafaēls dzimis Urbīno pilsētā hercoga galma gleznotāja ģimenē, kas droši vien arī norādīja viņa turpmāko ceļu uz lielo mākslu. Sākumā Rafaēls mācījās turpat pie tēva, vēlāk Perudžā pie Perudžīno. Perudžīno darbnīcā Rafaēls pavadīja četrus gadus, cītīgi apgūdams visu, ko Perudžīno varēja viņam iemācīt. Un, kad Rafaēls juta, ka aizgājis tālāk par savu skolotāju un spēj veiksmīgāk īstenot pasūtītāju uzdevumus, varbūt jaunais mākslinieks darināja daudzfigūru kompozīciju "Marijas saderināšana". Šajā pirmajā, lielajā nozīmīgajā darbā atklājās Rafaēla ģenialitāte.

Ieradies Florencē, Rafaēls tāpat ar lielu aizrautību mācījās no tolaik Florencē strādājošajiem renesanses dižmeistariem: Botičelli, Leonardo da Vinči, Mikelandželo u.c. Tieši Florences posmā (1504 1507) izveidojās un nobrieda Rafaēla īpašais talants, neskaitāmos gleznojumos atveidojot Madonnas tēlu. Savos darbos Rafaēls Madonnu tēlojis kā dabisku, vienkāršu, sirsnīgu sievieti māti, kas liek domāt, ka Madonnas konkrētie prototipi varētu būt nejauši sastaptas jaunas sievietes no Romas vienkāršo laužu vidus.

Slavu Rafaēls iemantojis arī kā portretu mākslinieks, kurš spēja atklāt cilvēka rakstura vissmalkākās nianses Rafaēla pašportrets, pāvesta Jūlija II portrets, Leona X portrets ar kardināliem un "Baldasāres Kastiljones portrets".