Raiņa dzīve un daiļrade

Divdesmitajos gados Rainis bieži kavējās pie ieceres, uzrakstīt kādu dramatisku darbu, viņš aktīvi centās atrast viņu saistošu tematu. Viņa uzmanību piesaistīja vēsturiskie sižeti. 1942. gada 5. oktobrī. Rainis savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Man it trīs iespējas: Veidenbaums, bez dekorācijām, Dzērājs, bez dekorācijām un Turaidas roze, ar maz dekorācijām.” Iecere rakstīt lugu par Turaidas Maiju Rainim dzima jau 1923. gadā. Par to liecina 1923. gada 23. augustā iekārtotie vāciņi ar uzrakstu “Turaidas Roze” un īss lugas plāns, kurā dramaturgs atzīmējis notikumus, kas vēlāk ietverti lugas trešajā, ceturtajā un piektajā cēlienā, kā arī piezīmes par lugu kopumā.

1923. gadā Rainis atkal atliek lugas rakstīšanu, līdz 1924. gada oktobrim. Tai pašā dienā Rainis savā dienasgrāmatā atzīmē pārdomas par to kādu lugu rakstīt, atkal plāno lugas pēdējos cēlienus. Rainis pastāsta par iecerēto lugu Nacionālās drāmas teātra dramaturgam. Tas ierosina Rainim turpināt darbu. Par Raiņa pārliecību turpināt darbu liecina viņa piezīmes dienasgrāmatā. Bet tad Rainis izlasa Teodora Hāna, sentimentālo un lubeniecisko lugu “Turaidas Roze”, un šis darbs sabojā Raiņa garastāvokli un Turaidas tēma sāk šķist banāla. 8. oktobra ieraksts: “Domāju par Turaidu. Nepatīk.” Nākamajā diena: “Negribu taisīt Turaidu ...” Rainnis turpina lugu tematu meklējumus, lasa A. Lerha Puškaiša pasakas, domā par prozas lugu rakstīšanu, apstājas pie iemīļotā Aleksandra tēmas un tikai ar zināmu nepatiku atceras Turaidas Maijas tematu.

Nacionālā teātra aktieri mudina Raini sākt darbu pie Turaidas Maijas. Pie Raiņa atnāk Nacionālā teātra direktors un stāsta par gaidāmo Libretu, un ka vajagot jaunu ko rādīt. Viņš ir par Turaidas Rozi, tai esot laba dekorācija. Taču Rainis pie “Turaidas Rozes” neķērās vēl veselu gadu, tikai 1925. gada pēdējā dienā viņš savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Mostos plkst. 5, neaizmiegu vairs, pārdomāju: jāraksta Tutanhs, Grakhs, Razins, Turaidene.” Gada laikā apstākļi bija mainījušies, tai pašā gadā iznāk Raiņa kopotie raksti “Dzīve un darbi”, tādā veidā Rainim daudz laika prasa sējumu kārtošana. Latvijas valdošo aprindu opozīcijas dēļ Rainim bija jāaiziet no Nacionālā teātra, nosoloties teātrim vairs nevienu jaunu lugu nedot. Tiešais kontakts ar režisoriem bija pārtrūcis. Šī situācija kavēja “Turaidas Rozes” tapšanu. Tikai 1926. gada pavasarī – 10. aprīlī, pārdomādams par aizsāktām lugām, Rainis dienasgrāmatā konstatē: “Liels punkts gatava materiāla, jāliek vismaz norakstīt.” Šeit starp svarīgākajiem darbiem iedalīja arī “Turaidas Rozes” tapšanu. Aktīvāk pie ”Turaidas Maijas” Rainis sāk strādāt 1926. gada vasarā. 14. jūlijā autors uzrakstīja lugas izvērstu plānu, kas aizņēma vairākas lapas, pie viena atzīmējot arī iespējamo dialogu fragmentus. Tad pirmo reizi ieskicēti lugas sākuma notikumi un parādījās virsraksts “Mīla stiprāka par nāvi”.

Šāds lugas virsraksts nav jauns. 1890. gadā Liepājā izdotajā E. Dinzberģa poēmā 9 dziedājumos “Maijas Roze” lasāms moto:

Savukārt 1902. gadā publicētajā K. Cilinska pantos rakstītā sacerējumā “Turaidas jumprava” atkārtotā izdevumā likti divi nosaukumi: “Turaidas jumprava jeb Mīlestība stiprāka par nāvi”.