Raiņa lugās risinātās problēmas

Iepazīstoties ar Raiņa lugām „Jāzeps un viņa brāļi”, „Uguns un nakts” un „Indulis un Ārija”, secināju, ka katrā no tām tiek risināta kāda nozīmīga problēma, kas skar ne tikai kādu noteiktu personu, bet ir attiecināma uz visiem, pat uz visu latviešu tautu. Problēmas var iedalīt divās grupās: pirmās ir visas tautas, valsts problēmas, kuras attiecināmas uz visu latviešu tautu, otrās ir tieši indivīda problēmas, kuras rodas pašā indivīdā vai arī indivīda saskarsmē ar apkārtējo sabiedrību.

Traģēdijas darbība sākas senajā Kanaānā, kur mājo klejotāju lopkopju ciltis. Patriarha Jēkaba ģimenē valda nesaticība, viņa dēlos rūgst briesmīgs naids, un tēvs vairs nespēj to apslāpēt. Naida cēlonis ir Jēkaba jaunākais dēls Jāzeps, kurš ilgojas pēc citāda dzīves vieda. Jauneklis labprāt aiziet pie kviešu kopējiem, arī viņš alkst kļūt par zemkopi, jo viņam šķiet, ka tie ir citādi, līksmākām sejām, gaišākie nekā drūmie lopkopji. Jāzeps ir sava veida protestētājs pret pastāvošajiem dzīves principiem, savu protestu jauneklis izsaka jau lugas sākumā:

Problēma rodas no tā, ka Jāzeps ir neparasts, un tumšā pūļa cilvēki to nevar piedot, viņus moka naids. Brāļi pat dod Jāzepam padomu „esi tāds kā citi, tad tevi mīlēs.” Šīs lugas pamatproblēma ir tāda, ka indivīdam ar izteiktu savu „es” ir ļoti sarežģīta dzīve, jo pūlis aiz naida un skaudības nespēj viņu pieņemt, turklāt cenšas viņu visiem spēkiem pārveidot, pārmācīt vai vienkārši piespiest pakļauties pūlim.