Rainis Gals un sākums

Rasa. Daudzos nodaļas dzejoļos minēta rasa – gan rotaļājoties, gan kā skumju izpausme. Tomēr Rainis to attēlojis kā īslaicīgu, pārejošu parādību.

Viņš nerunā ne par nākotni, ne tagadni, pārsvarā atceras pagātni un prāto pie sevis. Rainis dodas sevis meklējumos un vēlas atrast atbildes uz jautājumiem par savu būtību. Šī dzeja ir ar filozofisku noskaņu – apspriež jautājumus, uz kuriem nav iespējams pilnībā atbildēt.

Neskatoties uz visu, Rainis nav panācis gribēto filozofiskās dzejas efektu – dzejoļi šajā nodaļā neliek aizdomāties par viņa apskatītajām tēmām.

Vasara. Vairākos dzejoļos minēta vasara. Iespējams, tas ir Raiņa mīļākais gadalaiks, Rainis noteikti to vienmēr gaidīja, tādēļ ar tādu sajūsmu par to raksta:

Ziedi. Rainis, kā jau vairums rakstnieku, raksta arī par puķēm un zāli. Bieži dzejoļos pieminēta arī zaļā krāsa.

Ezers. Iespējams, Rainis iespaidojies no tā, ka viņa dzimtā puse ir tuvu Latgalei – zilo ezeru zemei, tādēļ tik bieži viņa dzejoļos rakstīts par ezeru:

Rainis šajā nodaļā atklājas kā mazs rotaļāties gribošs bērns, kas skrien pa pļavu, plūc puķes un trenkā taureņus. Nav ne miņas no skumjām, rūpēm un raizēm.

Manuprāt, šie dzejoļi ir ļoti virspusīgi un bērnišķīgi, ne dziļi, patiesi un skaisti.

Sapnis. Šajā nodaļā Rainis ir sapņains. Sapņo un domā par mīlestību, kas bijusi, top vai nav iespējama:

Šajā nodaļā motīvu ir daudz, bet tos visus caurstrāvo mīlestība – Rainis par to sapņo, atceras, cer uz to, tad salīdzina iemīļoto un savas jūtas ar dažādām dabas parādībām vai radībām. Iespējams, mīlestības svarīgums ir vienlīdzīgs ar dabu, jo šie abi motīvi nemitīgi savijas. Dzejā iekļautas patiesas emocijas un tie nāk no sirds.

Ienaidnieki. Rainis parāda, ka tie, kas viņu uzvar, uzreiz nekļūst par viņa pretiniekiem. Ar saviem vārdiem viņš liek noprast, ka ienaidniekiem viņš nemaz neļautu sevi pieveikt:

Draugi. Rainim nav draugu, vismaz tā viņš uzskata. Iespējams pat, ka katrā viņš saskata pretinieku:

Šī nodaļa ir veltīta attiecībām. Rakstīts par attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem, par apkārtējo attieksmi pret viņu. Varētu pat uzskatīt, ka Rainis pamāca, kā dzīvot, lai nekļūdītos. Rainis vadās pēc moto „labākais draugs ir vislielākais ienaidnieks.”

Netaisnība. Rainis, kā jau cīnītājs, raksta par netaisnību, apmelošanu, meliem utt. Arī šī nodaļa nav izņēmums:

Par šo nodaļu jau stāsta tās nosaukums – tajā virmo sāpes un skumjas, pārestības utt. Interesanti dzejoļi, nodaļas nosaukums piesaistošs un ieintriģējošs.

Jau šīs nodaļas nosaukums liecina par kaut ko noslēpumainu. Šī nodaļa ir mistikas pilna, iespējams, sarakstīta veļu laikā.

Šī nodaļa turpina iepriekšējās tēmu, tikai šoreiz dzejoļos vairāk iesaistīta nāve un skumjas. Skaisti un romantiski attēlota nakts – tās skaistums un melnums.