Rainis “Gals un sākums”: Dzīves ceļš septiņos vaiņagos

Dzejoļa krājums „Gals un sākums” ir veidots tā, lai attēlotu cilvēka eksistences apburto loku. Katru nodaļu Rainis sāk ar ļoti svarīgiem un konkrētiem moto, kas atspoguļo dzīves ritumu, un katrai nodaļai dod savu tematisko ievirzi. Katra moto nozīmīgākie vārdi ir „Es ritu”.

Caur pārdomām, atmiņām un izjūtām Rainis iziet cauri septiņiem cilvēka dzīves posmiem. Šos posmus simbolizē septiņi vaiņagi gala un sākuma simbols.

Šajā nodaļā jūtamas pagātnes atstātās atmiņas. Jūtamas skumjas, sāpes un pārdzīvojumi. Rainim ir griba noslēgt ar apkārtējo un iekšējo pasauli mieru. Viņš grib tālāk dzīvot bez sirdsapziņas pārmetumirm.

Šī daļa ir kontrastējoša daba un tās spožums. Tiek jūsmots par sauli, par zāles smaržu, par mākoņu slīdēšanu un par tāli. Un dabas pašā vidū ir Raiņa pukstošā sirds.

Dzejoļos atspoguļota mīlestība, mīlestība gan uz dabu, gan starp cilvēkiem. Arī mīlestība starp cilvēkiem tiek pasniegta un apvīta ar un caur dabu.

Darbs pamatu pamats. Tā, manuprāt, varētu dēvēt šīs nodaļas saukli. Rakstnieks uzsver, lai vai kas notiek, vienalga, kā pagriežas dzīve, bet darbs ir jāturpina un aiz katra dzīves posma, turpinājums ir darbs. Darbs kā dzīves dzinējs!

Ikkatrs ir sajutis sāpes, arī Rainis nav bijis izņēmums, līdz ar to šajā nodaļā Rainis parāda savas sāpes, tās tiek izsāpētas, ar tām notiek cīņa. Viņš uzsver, ka jebkuras sāpes mūs nepamet, tās glabājas dziļi sirds kapos un iet mums līdzi līdz pat pašam galam.

Dzejoļu krājums ir apmetis vaiņaga loku, ir pienācis cilvēka dzīves beigu gals nāve. Dzejoļos jūtama nomāktība un bezcerība, tiek pārskatīta dzīve, aprunāts viss bijušais un piedzīvotais. Viss turpināsies ritēt, kā jau ierasts un atkal būs savs sākums un gals.