SATURS:
•1.lpp………………….Ievads
•2.lpp………………….Biogrāfija
•2.lpp………………….Viedoklis
•2.lpp………………….Personība
•2.lpp………………….Darbi
•3.lpp………………….Citāti no Anšlava Eglīša darba „Pansija pilī”
•4.lpp………………….Tēzes
•5.lpp………………….Izmantotā literatūra
•6.lpp………………….Nobeigums
•7.lpp………………….Pielikums
Biogrāfija
Edvards Virza īstajā vārdā Jēkabs Liekna. Dzimis 1883.gada 27. decembrī Emburgā,vēlākā Salgales pag. „Billītēs”, viņš ir lauksaimnieka dēls. Viņa tēvu sauca Juris, bet māti Anna. Edvards Virza bija vecākais no deviņiem bērniem.
Edvarts mācījās Salgales pagasta skolā un Bauskas pilsētas skolā. Mācījās labi un jau skolas gados bija guvis labu literāru skolu. Šajā laikā Virza sevišķi aizrāvās ar Puškina dzeju! 1904.gada maijā Maskavā klausījies lekcijas tautsaimniecībā un tieslietās. Pēc tam dzīvojis dzimtajās mājās ‘’Billītēs”. Mācījies arī franču valodu un atdzejojis franču autora darbus. 5.latviešu strēlnieku pulkā mobilizēts 1916. gadā. No 1917.-1918.gadam Petrogradā darbojies Latviešu nacionālajā padomē, tās uzdevumā sarakstījis eseju ‘’Izpostītā Latvija”. Kurā parādījis savu rūgtumu un sāpes par Latvijas zemnieku darba augļu iznīcināšanu, par kurzemnieku un zemgaliešu bēgļu gaitām. Sākot ar 1918. gada nogali strādājis par žurnālistu nacionālās valdības laikrakstos Liepājā un Valkā, publicējies arī laikrakstā ‘’Tautas Balss’’. Strādājis 1919. gada rudenī, laikrakstā ‘’Latvijas sargs’’. Apprecējies ar dzejnieci Elzu Stērsti 1920. gadā. Bijis arī preses biroja vadītājs Parīzē. 1923.-1940. gadam laikrakstā ‘’Brīvā Zeme’’ bijis literārās daļas vadītājs. 30. gados arī Latvijas radiofona priekšlasījuma nodaļas vadītājs, kā arī Dailes teātra direktors. Strādājis izglītības ministrijā par mākslas nodaļas vadītāju no 1934.-1936. gadam. 1938. gadā apbalvots ar Tēvzemes balvu. . Edvards Virza ir apbedīts 1940.gada 1. martā Rīgā, Meža kapos.
Viedoklis!
Edvarda Virzas personība un darbi vairāk nekā 40 pēckara gadus raksturoti ar negatīviem apzīmējumiem- melīgs, nacionālistisks, un daudzi no viņa darbiem tika noliegti un aizliegti ! 20.gs. 70 gados Virzas grāmatas tika meklētas, par tām diskutēja, jūsmoja par viņa precīzo, smalko redzējumu, par viņa ritmikas cēlumu un krāšņumu, un nevarēja saprast kādēļ Virzas darbi tika uzskatīti par sociālistiskajai Latvijai nepieņemamiem. Viņa ideāls, sekojot Montaskjē un franču klasicisma laiku uzskatiem,- vienvaldība, kas balstās likumā un saprātā. Virzu visvairāk kaitināja, ja kritika viņu nodēvēja par skolieku kādā Viktora Eglīša ‘’virzienā’’ vai ‘’skolā.’’ Viņš bija diez gan godkārīgs, izmisīgi lauzās pēc patstāvības, cieši apņēmies kļūt par visu laiku lielāko latviešu dzejnieku. Vienīgi Puškinu un frančus (arī zināmiem ierobežojumiem) viņš bija ar mieru atzīt par meistariem.
Virza bija samērā neliela auguma,labi peldēja un prata veikli un dziļi nirt. Līdz ko virza sāka runāt, viņa sparīgā valoda, asā ironija ar uzviju izlīdzināja mazā auguma trīkumu. Virza nekad nelasīja no lapas vai grāmatas, bet tikai no atmiņas. Viņš allaž vadīja sarunas, viņa skanīgā balss piepildīja telpu, viņa sparīgums aizrāva. Edvards pat spēja būt ļoti ‘’šarmants,’’ ja vien vēlējās
Darbi
Dzīves laikā Virza ir sarakstījis ļoti daudz darbu, kuru galvenais saturs galvenokārt ir par latviešiem, latviešu dzīvi, zemniekiem un to problēmām. Savos darbos viņš izsaka arī savas pārdomas par attiecīgo tēmu. Pirmā publikācija dzejoļu cikls ‘’Nakts dziesma’’ žurnālā ‘’Dzelme’’1906. gadā. Dzejoļu krājums ‘’Biķeris,’’
2.
attainotas alkas pēc intensīvās dzīves izjūtām (1907). ‘’Dievišķīgās rotaļas,” erotisksrotaļīgums, dzimtenes dabas tēlojums (1919). 1923. gadā iznāca krājums ‘’Laikmets un lira,’’ Zemgales ainavas un zemnieku darba cildinājums. 1924. gadā krājumā ‘’Poēmas’’ tika iekļautas arī poēmas ‘’Hercogs Jēkabs’’ un ‘’Karalis Nameisis,’’ kurās tiek cildināta spēcīga un aktīva personība, dzīvesprieks un jaunrades spars. Pieskaitāmas pie latviešu liroepikas virsotnēm. Krājums ‘’Skaidrība’’ 1927. gads, šajā darbā iezīmējas atmiņu motīvi par zemniecisko dzīvesveidu. Darbs ‘’Dzejas un poēmas’’ iznācis 1933. gadā, kurā dominē stipra kalpošana stabilām vērtībām. Krājumā ‘’Pēdējās dzejas’’ 1941. gadā, lasāms lauku darbu svētīguma slavinājums, tautas traģisko vīziju nojausmas. Virzas agrīnā liriskās prozas krājuma ‘’Zaļā Zemgale’’ (1923) parāda viņa paša personisko sāpi par pirmā pasaules kara sekām Latvijā. Bet viņa prozas virsotne ir sarakstītā poēma ‘’Straumēni’’ 1933. gadā. Attēlojot zemnieku sētas parašas, darbu. Attiecības, cieņu un mīlestību pret savu zemi. ‘’Laikmeta dokumenti’’ (1920), ‘’Kārlis Ulmanis” (1935). Arī daudzas Virzas tulkotās grāmatas pieder pie Latvijas izcilākajiem sasniegumiem. ‘’Franču lirika XIX’’ (1921), ‘’Parīzes Dievmātes katedrāle’’ (1927), kā arī daudzi citi. Protams, arī kopotie raksti 3 sējumos (1938.-1939. gadā nepabeigti), 4. sējums ‘’Mineapolisa’’ (1958.-1966). Virzam bija izdotas arī savas dzejas izlases ‘’Dievišķā gaismā,’’ un rakstu izlase ‘’Mīļās Māras pārnākšana.’’ Par Virzas dzīves pēdējiem gadiem režisore S. Rikarde uzņēmusi filmu ‘’Pēdējā vasara’’ (1992). Bet pašam dzejniekam ir dzejolis ‘’Baiga vasara”, ko daudzi cilvēki uzskatīja kā vēstījumu nākotnē, kurš piepildījās!
„… Virza bija diezgan godkārīgs , izmisīgi lauzās pēc patstāvības, cieši apņēmies kļūt par visu laiku lielāko latviešu dzejnieku, un nekas viņam nekremtās vairāk kā piederība pie kādas šejienes grupas.”
„… Virza diezgan indīgi kritizēja mana tēva dzejoļkrājumus, ne bez garšas paņirgājās par viņu savā daudzinātajā poēmā par dzejas mākslu.”
3.
TĒZES:
•Edvards Virza ir viens no izcilākajiem 20.gs. latviešu dzejniekiem.
•Daudzi viņa darbi ilgus gadus bija aizliegti un slēpti.
•Ir izdevis daudzas dzejas izlases.
•Bija precējies un audzinājis meitu Amarilli.
•Miris 1940.g 10.martā un atdus Rīgā, meža kapos.
Izmantotā literatūra:
5.Internetā:
www.google.lv
www.vietas.lv
www.liis.lv
www.la.lv
5.Literatūra:
„Enciklopēdija Rīga”
„Enciklopēdiskā vārdnīca”
5.
Ievads.
Es šo dzejnieku izvēlējos tāpēc, ka man ieinteresēja viņš kā dzejnieks. Un tāpēc izdomāju, ka vēlos uzzināt kaut ko vairāk par šo dzejnieku.
Ventspils rajons
Tārgales pamatskola
8.klases skolnieks
Armanda Oliņa
Literatūras skolotājai
Rutai Freimanei
27.03.08
Tārgalē
Pielikums.
7.
Nobeigums.
Es uzzināju ka Edvardam Virzem īstais vārds bijis Jēkabs. Vēl uzzināju ka viņš mācījās Salgales pagasta skolā un Bauskas pilsētas skolā. Man patika veidot par viņu referātu, jo uzzināju daudz ko jaunu un interesantu.
