Rīta epifānija

No rīta es pamodos ar domu. Kas tā bija par domu? Es neatceros, bet zinu, ka tā bija svarīga. Varbūt tā bija par cilvēkiem varbūt, par dzīvniekiem vai puķēm. Vai par to, cik ļoti skaista gan ir šī diena. Varbūt es šo pašu domu domāšu pēc 20 gadiem. Kas tad būs mainījies? Spīdēs tā pati saule, zāle būs tikpat zaļa. Vai iespējams, ka viss būs tāpat? Nezinu, laikam gan vienīgais, kas būs mainījies, būšu es pati. Nekad vairs nebūs šī mirkļa, būs citi, vai tie būs labāki? To, kas ir bijis, atgūt atpakaļ nav iespējams, ka, no debesīm nolijis lietus, atkal tur nonāks? Protams, ka ir, bet tas jau būs cits lietus, cits brīdis..

No rīta es pamodos ar domu. Tā jau bija cita doma, cits rīts, bet tā biju es.