Romiešu pirts kultūra
oPirts celtniecība ilga vairākus gadus. Pēc vēsturnieku liecībām vienas pirts celtniecībai veltīja ap 3.-4. gadus, un tās vēl nebija pašas greznākās pirtis.
oImperatora Diokletiāna pirts celtniecība ilga ap sešiem gadiem, un
darbā tika nodarbināti vairāk kā 40 000 cilvēku.
oSeno romiešu termas bija kā veselas pilsētas, kur atradās praktiski viss
oPirtī ne tikai mazgājās, bet arī veda pārrunas, zīmēja, lasīja dzeju, dziedāja un rīkoja dzīres. Pirts tuvumā bija masāžas telpas, laukumi fiziskiem vingrojumiem un sporta sacensībām, bibliotēkas.
oBagātie romieši pirti apmeklēja divas reizes dienā. Kā privātās, tā arī publiskās pirtis – termas atšķirās ar īpašu greznību – marmora baseiniem, sudraba un zelta roku mazgājamiem traukiem.
oPirmā gadsimta beigās pirms mūsu ēras Romā bija uzceltas 150 publiskās pirtis
oSenās romiešu pirtis – termas sastāvēja no vairākiem nodalījumiem: telpa priekš ģērbšanās un atpūtas pēc pirts, telpas ar baseinu pirmajai apmazgāšanai, telpas, kurās mazgājās ar siltu un aukstu ūdeni, telpas sausai un mitrai pērtuvei. Apsildīšanai izmantoja krāsnis, ko kurināja ar naftu!!!
Vīna lietošanas kultūra Senajā Romā
otāpat kā grieķiem, arī romiešiem vīns bija šķiru dzēriens
overgiem un zaldātiem bija tiesības dzert tikai kādu suslu vai žurgu, kas bija slikta vīna, etiķa un ūdens sajaukums.
oromieši dzēra daudz aromatizētus vīnus, kas plaši tika izmantoti romiešu virtuvē
oLaikā, kas sekoja Romas nodibināšanai, dzert vīnu drīkstēja tikai vīrieši vecāki par 30 gadiem.
oAizliegums uz vīnu sievietēm saglabājās vēl ilgi.
ovīna daudzums, ko izdzēra romieši bija līdz diviem litriem vīna dienā
