Rūdolfa Blaumaņa lugas "Indrāni" analīze

Lugā „Indrāni” tiek risinātas ģimenes locekļu attiecības. Indrānu tēvs un māte ir veci un domā saimniecību atdot kādam no diviem dēliem. Vecākajam dēlam Edvartam viņi negrib dot, jo viņš ir apprecējis viņiem nepatīkamu sievu Ievu. Vecāki labprāt mājas atdotu jaunākajam dēlam, bet Ieva sacer vēstuli, kuru it kā rakstījis Kārlis, kur teikts, ka viņš nebrauks mājās no Krievijas, jo saņēmis labu darbu. Indrāni tiek Edvartam un Ievai. Rakstot darbu, manuprāt, autors gribējis rādīt to, ka ne vienmēr uzvar labie tēli. Autors ir Indrānu tēva pusē, jo viņš ir godīgs, atšķirībā no vecākā dēla. Tiek uzsvērtas varoņu attiecības – tām ir liela nozīme cilvēku dzīvē. Jāsaprot, ka vecākiem cilvēkiem un jaunākiem nevar būt vienādi uzskati. Tas vērojams arī lugā „Indrāni”, kad dēls grib saimniekot moderni un nocērt ošus pie mājas, bet tēvs to neatbalsta, grib dzīvot pa vecam un iesūdz dēlu tiesā.

2.Galvenie tēli lugā ir vecais Indrāns un Edvarts, kaut gan liela nozīme ir arī Edvarta sievai Ievai un Indrānu mātei.

Vecais Indrāns ir godīgs saimnieks. Viņš tic pārbaudītām vērtībām, tāpēc arī gadā, kad iet grūti, viņš darīs visu tāpat kā iepriekš, bet turpretī Edvarts saprot, ka, lai gūtu peļņu, nepieciešamas jaunas zināšanas, jauns saimniekošanas veids. Edvartam uz saimniecību ir lielas ieceres, lai gūtu lielu peļņu. Viņš ir izdomājis palielināt kalpu skaitu, bet diemžēl pret tiem viņam nav laba attieksme. Edvarts ir lepns un blēdīgs, jo izkrāpa tēva mājas. Viņš ļāva dzīvot vecākiem pirtiņā, bet, kad māte gribēja braukt pie ārsta, viņš nedeva zirgu. Edvarts ir skops, bet arī taupīgs. Manuprāt, Edvarts vēlētos būt labāks un laipnāks pret saviem vecākiem, bet viņu slikti iespaido Ieva. Ievai nav tuvas jūtas, jo viņa ir auksta un ļauna.