Rudolfs Blaumanis

R. Blaumanis ir viens no izcilākajiem latviešu rakstnie¬kiem reālistiem. Kā latviešu literatūras klasiķis un psiho¬loģiskā reālisma meistars R. Blaumanis atstājis vērtīgu ieguldījumu novelistikā un dramaturģijā. Rakstnieks dar¬bojies arī lirikā un publicistikā, bijis populārs humorists un satīriķis.

Bērnības un skolas gadi. R. Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvāri Vidzemē, Ērgļu muižā. Rakstnieka vecāki bija muižas kalpotāji. Savus vecākus rakstnieks vairākkārt izmantojis par prototipiem literārajā daiļradē. Īpaša nozīme R. Blaumaņa dzīvē bijusi viņa mātei Karlīnei. R. Blaumaņa māti zīmīgi raksturojusi rakstnieka brāļa sieva: «Viņa bija garīgi ļoti modra: zināja no galvas daudz raksturīgu sakāmvārdu, tautasdziesmu, dažādu pantiņu. Viņai bija zināmi daudzi oriģināli sakāmvārdi, kādus tagad vairs nedzird.» Māte Blaumanim bija pirmā, pie kuras viņš apguva īsto tautas valodu. Vēlāk, jau bū¬dams rakstnieks, Blaumanis mēdz mātei lasīt priekšā savus darbus, lai viņa ieklausītos valodā un, kur vajadzīgs, to labotu. Māte, kā atzina rakstnieks, bijusi viņam ari «vispatiesākais kritiķis». R. Blaumanis veltījis mātei savu pirmo latviešu valodā iznākušo stāstu un noveļu grāmatu «Pie skala uguns».

R. Blaumaņa tēvam Matīsam nākamā rakstnieka izaug¬smē bijusi mazāka loma. Savu tēvu par prototipu viņš izmantojis vairākos prozas darbos (piemēram, «Nāves ēnā» — vecais Dalda). No tēva stāstījumiem rakstnieks ieguvis vairākus sižetus un lauku cilvēku raksturojumus.

Kad R. Blaumanim bija pieci gadi, vecāki Ērgļu muižu atstāja un sāka dzīvot no barona iznomātajās mājas — Brakos. Šeit Blaumanis pavadījis sava mūža lielāko daļu. Jau no bērnības viņš sīki iepazinās ar tautas dzīvi, ieklau¬sījās Braku gājēju un kaimiņu valodā. Braku kalpus un kaimiņus rakstnieks vairākkārt izmantojis par prototipiem novelēs, stāstos un lugās. Tieši Brakos rakstnieks īsti iemīlēja savu tautu, un dzīvei Ērgļu novadā ir liela nozīme R. Blaumaņa tapšanā par latviešu rakstnieku.

R. Blaumaņa vecāki vēlējās, lai skolas izglītību dēls apgūtu vācu garā, lai dzīvē viņam būtu vieglāk tikt uz augšu. Kad R. Blaumanim bija deviņi gadi, vecāki viņu nodeva Rubīnu Annas privātskolā Ogres pagastā, kurā skolas izglītību apguva gandrīz tikai meitenes. Šājā skolā Blaumanis mācījās trīs gadus. Te viņš ieguva arī pirmās zināšanas literatūrā, iepazinās ar atsevišķiem Gētes un Sillera darbiem.

No 1875. gada līdz 1881. gadam R. Blaumanis mācījās 2. Rīgas vācu apriņķa tirdzniecības skolā. Tirdzniecība nākamo rakstnieku neinteresēja, bet šajos gados sākās viņa pirmie literārie mēģinājumi. R. Blaumanis rakstījis dzejoļus un mēģinājis sarakstīt pat kādu patētisku drāmu. Joprojām viņš jūsmojis par Silleru. Pabeidzis tirdzniecī¬bas skolu, R. Blaumanis sāka strādāt par kantoristu Fār baha tirdzniecības kantori.

R. Blaumanis pirmos literāros darbus sacerēja vācu va¬lodā. 1881. gadā viņš vācu laikraksta «Zeitung fūr Stadt und Land» redakcijai iesniedza savu pirmo stāstiņu «Wie dergefunden» («Atkalatrastā»). Stāstiņš tika publicēts, un tas rosināja R. Blaumani arvien intensīvāk pievērsties literatūrai. Mācoties Rīgā un strādājot tirdzniecības kan¬torī, Blaumanis bija sabojājis veselību, un viņam vaja¬dzēja kantorista darbu atstāt, turklāt tas viņu ari nein¬teresēja.