Rūdolfs Blaumanis – personības pretrunu tēlotājs
Blaumanim tīk spēlēties ar uguni un ūdeni. Šķiet, ka viņu nebiedē doma par dienas un nakts savietošanu uz tām pašām baltajām lapām. Darbos, kuros esmu ar Blaumani iepazinies vienmēr ir manāmas spilgtas pretrunas starp attēlotajiem personāžiem, it īpaši „Purva Bridējā”. Pretrunas manāmas pat no noveles uz noveli, kuras ir šķietami ļoti līdzīgas, bet tomēr pilnas pretrunu. Visspilgtāk personību pretrunas esmu manījis cilvēku tikumībā, labestībā un visvairāk attieksmē pret mīlestību pār naudu vai otrādi.
Tikumība šķiet ir personības rakstura īpašība, kuru Blaumanis vērtē visvairāk, bet tik un tā ar to spēlējas. Kristīne no stāsta „Purva Bridējs” ir tikumības iemiesojums (iespējams šādi atainota Blaumaņa ideālā sieviete), nav īpašības, kas viņā būtu izceltas spilgtāk kā viņas tikums. Kristīnes raksturs tomēr nav ideāls, Blaumanis mazliet spēlējas un attēlo viņas kaislību lielā kontrastā ar viņas tikumību. Šī pretruna ir manāma ainās, kad viņa nespēj pretoties mežonīgajam Edgaram un gluži vai izkūst viņa rokās, kā arī viņas izvēle iziet pie Akmentiņa par sievu gluži atriebes dēļ.
Labestību kā īpašību neesmu pamanījis tik daudzos Blaumaņa darbos, bet „Purva Bridējā” tā ir atainota Edgara un Kristīnes attiecībās. Edgars ir īsts dzīves mežonis, viņš izbauda visu, ko viņam tā sniedz, viņš to elpo ar pilnu krūti, proti spēlē kārtis, lieto alkoholu un iet meitās. Tomēr pretruna rodas, jo, kaut arī Edgars ir tāds uzdzīvotājs kāds viņš ir, viņš ir arī labs, strādīgs, izpalīdzīgs un tomēr sirsnīgs. Šī iekšējā pretruna nav vienīgā, kas atrodama „Purva Bridēja” rindās. Kristīne tāpat kā Edgars ir ļoti labestīga, viņa piedod Edgaram pat pēc visām pārestībām un nodevības, ko viņš viņai nodarījis, bet viņu tik ļoti atšķirīgie raksturi rada vēl vienu pretrunu. Ja Edgara labestība ir kā kristāls, kas slēpjas akmenī, Kristīnes labestība ir kā dzintars zīdā tīts.
Ja labestības pretrunas Blaumaņa darbos nebija tik biežas, tad iespējams viena no biežāk atrodamajām pretrunām ir tēlu attieksme pret naudu pār mīlestību vai otrādi. Šī pretruna ir visvairāk manāma tieši no darba uz darbu. „Salna Pavasarī” attēloja kā Ieva izvēlas mīlestību atraidīt mantas, naudas un lepnuma dēļ, šī izvēle lika viņai justies pārākai par pārējiem mājiniekiem. Kristīne no „Purva Bridēja” nemaz nevēlējās domāt par iziešanu par sievu pie bagātā Akmentiņa ne naudas ne mīlestības dēļ. Jā, viņa galu galā piekrita Akmentiņa bildinājumam, bet tikai atriebes dēļ. Diemžēl vairums sieviešu Blaumaņa darbos identiskā dilemmā izvēlējās naudu, un galu galā bija ļoti nelaimīgas.
Blaumanis ļoti spēlējas ar personību pretstatiem savos darbos, it īpaši „Purva Bridējā”. Īpašības kā labestība, tikumība, un mīlestības vērtība ir bieži attēlotas daudzu pretrunu ieskautas, pretrunas gan iekšējas, no tēla uz tēlu, pat no darba uz darbu.
