Rūpniecības apvērsums

Līdz pat 19.gs. sākumā rūpniecība nebija attīstīta. Cilvēki ražoja sev nepieciešamās preces mājas apstākļos. Tas nebija izdevīgi. Mājražošana nespēja apmierināt strauji pieaugušo pieprasījumu, tāpēc vajadzēja izdomāt jaunus veidu kā to sekmēt. Sākusies Anglijā, rūpniecības apvērsums pārņēma visu Eirpu un Ameriku.

Fabriku izgudrošana bija liels solis rūpniecības attīstībā, jo tas pavēra jaunas iespējas dažādos virzienos. Fabrika – rūpniecības uzņēmums, kur daudzi strādnieki, izmantojot darbagaldus un mehānismus, ražo preces tirgum. Fabriku izveidotāji atklāja, ka liels uzņēmums izmaksā lētāk, nekā mājražošana, un darbs ir daudz efektīvāks sapulcējot strādniekus vienkopus.

Pirmā tvaiks mašīna ļāva attīstīties transportam un rūpniecībai, tāpēc, ka dēļ tās fabrikas vairs nebija atkarīgas no ūdens un tās varēja būvēt arī tādās vietās, kur nebija upes.Ar Tvaika dzinēju 1776. gadā izgudroja brits Džeimss Vats. To darbināja ar akmeņogļu palīdzību. Ogļu nozīme rūpniecībā pieauga, lai sasniegtu ogļu raktuves un ātrāk pārvadātu preces, bija nepieciešams jauns transporta veids – dzelzceļš. Pirmo dzelzceļa lokomatīvi ar tvaika dzinēju izgudroja Džeimss Stīvensons. Tās ļāva pārvadāt vairāk akmeņogles, fabriku ražojumus un pasažierus. Kā vēstij sens pārskats par dzelzceļa attīstību Anglijā, tad pa to varēja pārvadāt 1070 pasažierus dienā. Ceļošanas ilgums samazinājās vairāk kā uz pusi, un dzelzceļa izmantošana ļautu itaupīt Minčesteras kokvilnas fabrikām.