Saskarsme cilvēku attiecībās

Saskarsmē atklājas un veidojas cilvēku savstarpējās attiecības, izpaužas cilvēku individualitāte, notiek tās attīstība. Attiecības starp skolotāju un skolēnu nosaka to, kādi būs izglītības rezultāti. Ja nav labu attiecību starp skolotāju un skolēnu, tad parasti izglītība nevainagojas ar pozitīviem rezultātiem.

Pedagoģijas zinātnieks S. Andersens, raksturojot pedagoģisko saskarsmi, piemin trīs pedagoģiskās saskarsmes modeļus

Biheiviorisma (kvantitatīvo) modeli nevar uzskatīt par pilnīgu, jo mācības, kas balstās uz šo modeli ir centrētas uz pedagogu, kuram pieder visa informācija un audzēknis netiek respektēts, kā aktivitātes subjekts.

Humānistiskās mijiedarbības (cilvēka vērtību respektējošais) modelis. Taču galvenie pedagoga mērķi ir nodrošināt uzticēšanos un sapratni starp pedagogu un audzēkni, sekmēt audzēkņa motivāciju, atbildību, sniegt atbalstu skolēniem pedagoģiskajā procesā. Šo modeli īstenojot, pedagogs balstās uz skolotāju un skolēnu sadarbību, tātad mijiedarbība starp cilvēkiem īstenojas kooperatīvās mācīšanās procesā t.i. viens no nozīmīgākajiem interaktīvās mācīšanās veidiem.

Ļoti nozīmīga ir pedagoga prasme uzklausīt citu viedokli, prasme un vēlēšanās diskutēt par lietām, kas pašam ir sen saprotamas. Šīs prasmes un vēlmes ir demokrātisku sabiedrību raksturojošas iezīmes. Taču skolotājam jābūt zināšanām par saskarsmi prasmi apmainīties ar informāciju. Mācības norit sekmīgi, ja skolēnu un skolotāju starpā notiek komunikācija, jo tā prasmīgāka, jo kvalitatīvāki mācību rezultāti un process.

 Sarunu sākt ar interesantu atgadījumu vai joku,

 Vērot kā skolēni reaģē uz skolotāja nozīmīgiem izteikumiem,

 Runāt tik klusu cik iespējams, bet tā lai arī pēdējā solā sadzirdētu bez pūlēm,